'Gandrīz 30 000 senioru nav savu ģimenes ārstu'

Jau likās, ka palicis vieglāk, bet tad parādījās omikrons. Tādas izjūtas gada nogalē bija ne vienam vien un arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītājai Evai Juhņēvičai attiecībā uz viņas ikdienas darbu. Tiesa, darbā visu šo laiku bijis jārēķinās ar mainīgumu. Kad pirms gada viņa stājās vadītājas amatā jaunizveidotajā Vakcinācijas birojā, ko vēlāk iekļāva NVD, vēl nerunāja par trešajām, ceturtajām potēm vai jauniem, lipīgākiem paveidiem.

Kopš vakcinācijas sākuma Latvijā vakcinētas ir divas trešdaļas iedzīvotāju, kas citu Eiropas valstu vidū neizskatās slikti, taču bēdas sagādā nepietiekama sirmgalvju vakcinācija, jo tieši viņus koronavīruss skar smagi, un arī balstvakcīnas iedzīvotāji neizķer, tās saņēmuši aptuveni 24%.

Kāds bijis aizvadītais gads, kam būtu jāuzņemas atbildība par nepietiekamo senioru vakcināciju, kādas sekmes bijušas iedzīvotāju uzrunāšanā un kādas problēmas identificētas, vakcinētājiem dodoties pie senioriem, "Delfi" izjautāja Evu Juhņēviču. Arī par to, vai pret vakcināciju noskaņoti cilvēki ir viņai labi pazīstamu cilvēku lokā un vai saņemti draudi no svešiniekiem.

Darbu īsumā Juhņēviča raksturo ar trim vārdiem: mainība, elastība, temps. "Mums nav laika nedēļu apspriest jautājumu, mēs varam to apspriest ilgākais divas dienas un otrās dienas vakarā jau ir jābūt gatavam priekšlikumam, lai mēs varam trešdien gatavot atbilstošās procedūras vai informēt sabiedrību".

Sākotnēji šis birojs bija izveidots ar mērķi darboties vienu gadu, tomēr, pievienojot to Nacionālajam veselības dienestam, darbības termiņš vairs nav noteikts. Vai jūs turpināsiet vadīt biroju arī tālāk?

2021. gada 22. janvārī tika izveidots Vakcinācijas birojs, kurš bija kā projekts, un tā darbības laiks bija paredzēts līdz gada beigām. Tad notika reorganizācija – birojs tika pievienots Nacionālajam veselības dienestam kā Vakcinācijas projekta nodaļa. No pagājušā gada janvāra ir ļoti daudzas izmaiņas notikušas, sekojot līdzi Covid-19 vīrusa attīstībai un izplatībai. Tādēļ turpinām strādāt, kamēr būs nepieciešamība pēc vakcinācijas kā projekta pieejas. Jebkurā gadījumā, tiklīdz kā viss rimsies, tā arī šis projekts beigs darbību.

Es esmu praktiķe un vienmēr esmu bijusi projektu vadītāja, menedžere jeb izpildvara. Projekts ir jāpabeidz, projektus nepamet pusratā.

Kas šajā laikā, jūsuprāt, ir bijis izaicinošākais?

Ja skatāmies hronoloģiski, tad procesa sākums pats par sevi bija gana izaicinošs. Mēs saskārāmies ar vakcīnu trūkumu, līdz ar to tas jau vien bija sarežģīti visām iesaistītajām pusēm gan no procesa organizēšanas viedokļa, gan īstenošanas. Jārēķinās ar to, ka vakcinācijas procesā ir iesaistītas ļoti daudzas institūcijas un arī pati sabiedrība. Sākot no veselības nozares, beidzot ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Šāda mēroga vakcinācijas projekts Latvijā tiek realizēts pirmo reizi, tāpēc tas ir gana sarežģīts visos etapos un līmeņos. Te atkal jāpiemin mainība, jo Covid-19 vīruss nepārtraukti visām iesaistītajām pusēm liek ļoti strauji reaģēt uz izmaiņām, pārorganizēt darbu tā, lai maksimāli ātri, atbilstoši jaunajai situācijai spētu nodrošināt vakcīnu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Vai pret vakcināciju noskaņoti cilvēki ir arī jums tuvu pazīstamu cilvēku vidū? Varbūt kāds pat novērsies jūsu darba dēļ? Un kā ir ar svešu cilvēku draudiem?

Laikam vissmagāk bija vakcinācijas procesa sākumposmā, jo nebiju gatava tam emocionālās agresijas līmenim, ar kādu sastapās laikam ikviens šajā procesā iesaistītais.