Gandrīz puse iedzīvotāju tic, ka Latviju saulītē iznestu gudrāki politiķi  (61)

Aptaujāto vidū gan nav bijis vienota viedokļa par to, kāda literārā darba nosaukums visprecīzāk raksturotu situāciju Latvijā. Aptaujātie salīdzinoši bieži atzīmējuši "Akmeņaino ceļu" (10%), "Sūnu ciema zēnus" (8%), "Dibenā" (7%), "Nāves ēnā" (7%) un "Uz jauno krastu" (7%). Tikmēr visretāk aptaujātie uzskatījuši, ka situāciju Latvijā varētu rakstot "Ceļš uz panākumu virsotni" (1%) un "Bagātību sala" (1%).

"Minētās atbildes ļoti spilgti un izteiksmīgi atklāj lielas iedzīvotāju daļas sajūtas par pašreizējo situāciju, kad šķiet, ka viens laikmets jau ir beidzies, aizgājis un vairs neatgriezīsies, bet jauns vēl nav sācies. Tāpēc rodas sajūta, ka patlaban kolektīvi mēs esam kaut kur bezmērķīgi un nesaprotami iestrēguši, un ir bažas, ka valsts vadītāju pašreizējās aktivitātes mūs ved tikai vēl dziļākā purvā. Tas viss rada nedrošības sajūtu un bailes, kas savukārt izsauc neapmierinātību. Šķiet, ka šis ir krēslas un apjukuma laikmets, kurā dzīvojam. Taču labā ziņa ir tāda, ka šāds laiks nekad neilgst mūžīgi," norāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Vaicāti, uz kurieni Latvija patlaban dodas, iedzīvotāji atbildēs bijuši salīdzinoši vienots viedoklis – gandrīz puse aptaujāto norādījuši, ka Latvija iet uz "aizej tur, nezin kur" (46%). Tikmēr nedaudz vairāk kā desmitā daļa aptaujāto atzīmējuši, ka Latvija dodas "ragaviņās uz mežu" (12%), "uz demokrātiskas Eiropas valsts situāciju" (11%) un "caur ērkšķiem uz zvaigznēm" (11%).

Salīdzinājumā ar 2009.gadā īstenotu līdzīga rakstura pētījumu šogad vērojamas nelielas pozitīvas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā. Tostarp šogad aptaujātie retāk nekā 2009.gadā uzskata, ka Latvija iet uz "aizej tur, nezin kur" (2009.gads: 53%; 2013.gads: 46%). Turklāt pozitīvos attīstības virzienus - "uz demokrātiskas Eiropas valsts situāciju", "caur ērkšķiem uz zvaigznēm", "uz laimīgo zemi" un "uz miera un pārticības malu" - šogad aptaujātie minējuši nedaudz biežāk nekā 2009.gadā.

Tikmēr lūgti norādīt, kuri tēli vislabāk raksturo tipisku Latvijas iedzīvotāju, aptaujātie visbiežāk minējuši "Ezīti miglā" (25%) un "Gulbi, līdaku un vēzi" (22%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī "Trešo – jaunāko tēva dēlu" (17%), "Pelnrušķīti" (17%) un "Sprīdīti" (17%). Tikmēr 12% aptaujāto norādījuši arī "Buratino", bet 10% - "Ēzelīti Ī-ā". Tiesa, 9% aptaujāto uzskata, ka tipisku Latvijas iedzīvotāju neraksturo neviens no minētajiem tēliem.

"Pētījuma rezultāti liek domāt, ka pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji ir vēl vairāk apjukuši (ezītis, kas maldās miglā, un gulbis, līdaka un vēzis, kas katrs velk uz savu pusi, tiek minēti kā biežākās metaforas, raksturojot vidējo Latvijas iedzīvotāju). Turklāt nevar nepieminēt, ka uzskati par tēliem, kas raksturo vidējo Latvijas iedzīvotāju, ir samērā līdzīgi. Vienlaikus ir nepārprotami skaidrs, ka šis nav stāvoklis, kurā respondenti vēlētos sevi redzēt, jo lomu modeļi (tie, kam vēlētos līdzināties) pilnīgi atšķiras no realitātes," secina sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks.

Lūdzot izvēlēties tēlu, kuram aptaujātie paši vēlētos līdzināties, visbiežāk minēts Robins Huds (14%) un Lāčplēsis (13%). Nedaudz retāk aptaujātie atzīmējuši arī Pelnrušķīti (9%), Runci Leopoldu (8%), Sprīdīti (6%), Ostapu Benderu (6%) u.c.

Savukārt vaicāti, ko iedzīvotāji visvairāk vēlētos atrast, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši jaunu darba vietu (28%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka gribētu atrast pazudušos "Latvenergo" trīs miljonus (17%). Tikmēr retāk aptaujātie atzīmējuši, ka gribētu atrast Aladina lampu (10%), vietu, kur nauda aug vai žāvējas (8%), Bagātību salu (8%) u.c.

Šogad aptaujātie retāk nekā 2009.gadā atzīmējuši, ka vēlētos atrast jaunu darba vietu (2009.gadā: 35%; 2013:gadā: 28%). Tiesa – tā vēl joprojām ir visbiežāk atzīmētā vēlme.

"DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.