Viņš atzīst, ka šis pasākums būšot virtuāls. "Process sāksies pēc 20. februāra un ilgs trīs mēnešus. Ar Nepārstāvēto parlamentā ievēlētajiem deputātiem nāksies rēķināties. Tagad nerēķinās. Nepilsoņi varai neeksistē," uzskata Gapoņenko.
"Par krievu valodu nobalsoja 270 tūkstoši vai ceturtā daļa Latvijas pilsoņu. Tiem jāpieskaita 320 tūkstoši cilvēku, kuriem ir pazemojošais nepilsoņa statuss. Tie ir ap 15% Latvijas iedzīvotāju. Kopā iznāk ap 40% Latvijas ļaužu. Tieši tik daudz, cik pēdējās tautas skaitīšanas laikā nosauca krievu valodu par savu dzimto valodu. Tie ir kolosāli rādītāji!," uzskata Gapoņenko.
"Divas piektdaļas cilvēku nevēlas dzīvot etniskas diskriminācijas sistēmā. Divas piektdaļas ir izvirzījušas jautājumu par esošā režīma un to pārstāvošās valdošās elites nomaiņu. Tagad bumba ir šīs elites laukuma pusē. Vai tā gribēs atzīt savu sakāvi vai arī turpinās taurēt par latviskā gara uzvaru? Uzvaru – pār ko? Un – vai uzvaru?," nosaka "Dzimtās valodas" pārstāvis.
Viņš akcentē, ka referenduma organizētāji jau sākotnēji saprata, ka referendums būs krievu kopienas mobilizācijas instruments. "Etniskas mobilizācijas. Tāpēc, ka citādā veidā to nesavākt. Visvairāk mēs bažījāmies par to, lai šī mobilizācija neiziet ārpus civilizētiem rāmjiem un netop nacionālistiska. Lai tā paliek nacionāla. Es uzskatu, ka šo uzdevumu mēs veicām. Tagad esam savākuši kopienu un parādījuši, ka tai ir noteiktas vērtības. Tostarp – valoda," saka Gapoņenko.
Lai gan Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks minējis Gapoņenko kā vienu no "valodas referenduma" kampaņas reālajiem vadītājiem, piemetinot, ka nauda parakstu vākšanas un pirmsreferenduma kampaņai varētu būt nākusi "caur [Krievijas] vēstniecību Rīgā" un "šo procesu jāuztver kā Krievijas tautiešu politikas sastāvdaļu", aktīvists intervijā noliedz, ka būtu iesaistīta "Maskavas roka".
"Krievu kopienai Latvijā jābūt, pirmkārt, konsolidētai, otrkārt, patstāvīgai. Tāpēc, ka Latvijas krieviem ir savas ekonomiskās un savas politiskās intereses. Ne tādas kā Krievijai," apgalvo Gapoņenko.
Viņam "nebūtu nekāda prieka, ja šeit Šķēles un Šlesera vietā valdītu Abramovičs vai Prohorovs". "Proti – ja viņi šeit darbojas savās interesēs, tad mums kopā ar latviešiem ir pret to jācīnās tieši tāpat kā pret Latvijas kolonizāciju no zviedru banku puses. Šajā virzienā mums kopā ir sistemātiski jādarbojas," uzsver aktīvists.
Viņa ieskatā, Krievija situāciju aiz robežas mēģina vadīt ļoti neveiksmīgi: "Sistēmā, kas nodarbojas ar tautiešiem, ir daudz korupcijas, daudz kā formāla. Reāli viņi procesu nevada. Turklāt krievi te nav noskaņoti gaidīt Kremļa norādes – ko viņiem būs darīt. Viņi paši zina, ko viņiem darīt."
Viņš stāsta, ka savulaik pamatīgi sastrīdējies ar Krievijas vēstnieku Viktoru Kaļužniju, "kas vēlējās norādīt, kā mums dzīvot". "Es teicu, ka neņemšu viņa norādes vērā, bet darīšu tā, kā vajag krievu kopienai. Pēc tam man grasījās liegt iebraukt Krievijā... Bet vēlāk ieklausījās, saprata, ka man ir savs, pietiekami pamatots viedoklis, un sāka izturēties pret mani ar cieņu," stāsta Gapoņenko.
Viņš uzsver, ka tieši tāpat "mēs cenšamies veidot attiecības ar Rietumu diplomātiem". "Un viņi to normāli uztver. Viņus arī satrauc jautājums – vai mēs esam Maskavas roka? Nē, mums ir savas intereses! Viņi jautā – vai jūs esat gatavi atzīt, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda? Es saku: "Jā! Ja mūsu valoda būs reģionālā valoda, mēs savas problēmas atrisināsim." Mums nav vajadzīgs statuss statusa dēļ," klāsta Gapoņenko.
Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien apstiprināja 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas rezultātus par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, oficiāli apliecinot, ka to paredzošie grozījumi Satversmē referendumā nav atbalstīti.
Saskaņā ar oficiālajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par grozījumiem nobalsojuši 273 347 vēlētāji, kas ir mazāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
CVK informē, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegto informāciju tautas nobalsošanas dienā, šā gada 18.februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi. Tādējādi, lai Satversmes grozījumi tautas nobalsošanā iegūtu likuma spēku, par tā pieņemšanu bija jānobalso vismaz 772 502 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
Pret Satversmes grozījumu pieņemšanu nobalsoja 821 722 vēlētāji, savukārt 3524 balsošanas zīmes tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes "Par" un "Pret" vai nevienu no atbildēm.
Balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, līdz ar to oficiālais vēlētāju līdzdalības rādītājs šajā tautas nobalsošanā ir 71,13% no balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Likumprojekts, par kuru vēlētājiem bija jādod savs vērtējums, paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Tāpat saskaņā ar grozījumiem arī Saeimas deputāta zvērestā būtu jāsola stiprināt "kā latviešu, tā krievu valodas kā vienīgās valsts valodas", un no konstitūcijas tiktu izslēgta norma, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Referendums notika, jo biedrības "Dzimtā valoda", kuras līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs, iniciētajā parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem tika savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Tāpēc likumprojekts tika iesniegts Saeimā, kur parlaments to vienprātīgi noraidīja – "Saskaņas centra" (SC) frakcija pirms balsojuma atstāja zāli.