"lsm.lv", atsaucoties uz Latvijas Radio ziņoto, vēsta, ka tad, ja Bauze-Krastiņš nebūtu atkāpies pats, visticamāk, trešdien, 29. janvārī, viņu atbrīvotu ar pašvaldību lietu ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu. Ministrija ir beigusi juridisko pārbaudi par Valsts kontroles revīzijā atklāto, tajā skaitā nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Bauzem-Krastiņam (LZS) lika valstij atlīdzināt 12 673 eiro, kas gūti, pašam apstiprinot sev piemaksas.
Kā vēstīja aģentūra LETA, Administratīvās rajona tiesas publiski pieejamais 2019. gada janvāra spriedums liecina, ka KNAB 2017. gada martā Bauzi-Krastiņu nolēma saukt pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un piemērot 340 eiro naudas sodu. Mērs šo KNAB lēmumu neapstrīdēja un tas ir stājies spēkā.
Savukārt 2017. gada oktobrī Bauzem-Krastiņam uzdots atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 12 673 eiro apmērā, kas gūti, pārkāpjot amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, apstiprinot sev piemaksas 50% – 1210 eiro apmērā pie amatalgas izmaksas laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. oktobrim.
Spriedumā skaidrots, ka apstiprinot sev piemaksas, pieteicējs ir radījis savām interesēm labvēlīgus nosacījumus, rīkojoties par labu savām mantiskajām un personiskajām interesēm.
Atbilstoši likumā noteiktajam Bauze-Krastiņš kā SIA "Garkalnes Komunālserviss", SIA "Garkalnes Inženiertīkli" un SIA "Garkalnes Ūdens" kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, teikts spriedumā.
Piemaksa par pieteicēja personisko darba ieguldījumu nav saistāma ar papildu darba veikšanu, bet gan saistīta ar darbinieku motivēšanas pasākumiem, uzsver KNAB. Attiecīgi uz pieteicēju kā domes priekšsēdētāju šāda piemaksa nav attiecināma.
Konkrētajā gadījumā nav konstatēts, ka pieteicējs būtu aizvietojis prombūtnē esošu amatpersonu, pildījis vakanta amata pienākumus vai papildus amata pienākumiem pildītu vēl citus pienākumus, kas savukārt pieteicējam dotu tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu, norādīts spriedumā.
Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka viņš ir veicis Eiropas Savienības un citu struktūrfondu projektu uzraudzību, netika konstatēts, ka pieteicējam papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem ar pašvaldības domes normatīvo aktu būtu uzlikts par pienākumu veikt projektu īstenošanas uzraudzību domes kapitālsabiedrībās.
Amatpersona šo biroja 2017. gada oktobra lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura šogad janvārī amatpersonas pieteikumu noraidīja. Bauze-Krastiņš vērsās Administratīvajā apgabaltiesā, taču arī tās šogad oktobrī pieņemtais lēmums mēram bija nelabvēlīgs.
Bauze iesniedzis kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.
Jau ziņots, ka KNAB kopš 2019. gada vasaras piemērojis naudas sodus vai aizrādījis kopumā trīs Garkalnes novada domes amatpersonām.
Pašvaldība otrdien izplatītā paziņojumā medijiem informē, ka tieši Bauzes-Krastiņa vadībā Garkalnes novada dome ir kļuvusi par vienu no profesionālākajām un iedzīvotājiem draudzīgākajām pašvaldībām Latvijā.
Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, Bauze-Krastiņš amatā tika ievēlēts 2010. gadā, pēc tam attiecīgi vairākus sasaukumus pēc kārtas amatus saglabājot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
