Publiskā apspriede un institūciju atzinumu saņemšana ilgs vismaz četras nedēļas. Tās laikā plānots organizēt publiskās apspriešanas sanāksmi. Apspriede varētu sākties martā. Jaunais plānojums spēkā varētu stāties šā gada beigās.
"Šis ir samērīgas attīstības plānojums. Nav vairs pārmērību ar augstiem stāviem un intensīvu apbūvi," deputātiem plānojumu īsti raksturoja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.
Vēstīts, ka pirmā apspriede par Rīgas teritoriālo plānojumu līdz 2030. gadam notika pērn. Pilsētas attīstības departaments saņēma gandrīz 800 iesniegumus un aptuveni 2000 priekšlikumus, tāpēc aizkavējās plānojuma pilnveidošana un atkārtota nodošana apspriedei.
Departaments ņēma vērā 593 priekšlikumus, neņēma vērā 453 priekšlikumus. 519 priekšlikumi neattiecās uz plānojumu, 334 attiecās daļēji, bet 100 priekšlikumus departaments pieņēma zināšanai.
Atzinumus departaments saņēma no 51 institūcijas. 10 no tām pauda atbalstus pirmajai redakcijai, bet citas iekļāva priekšlikumus pilnveidošanai.
Pilnveidotajā redakcijā Pilsētas attīstības departaments ieviesis vairākas izmaiņas, ņemot vērā publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus un institūciju atzinumus. Piemēram, papildinātas prasības attiecībā uz darbībām kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās, precizēti nosacījumi apbūvei pastāvīgajos ģimenes dārziņos, precizētas aizsargjoslas, grozītas ielu sarkanās līnijas, kā arī citi labojumi.
Ziņots, ka pērnā gada aprīlī Rīgas dome lēma – līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunais teritorijas plānojums, aktuāla ir tagadējā redakcija plānam no 2006. – 2018. gadam.
Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam izstrādi sāka 2012. gadā. Tas ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā.
Teritorijas plānojumu izdod ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to tas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, veicot darbības saistībā ar nekustamo īpašumu.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas RD ir izstrādājusi divus galvaspilsētas teritorijas plānojumus: 1995. – 2005. gadam un 2006. – 2018. gadam, kas ir spēkā pašlaik.
Informāciju un konsultācijas par jaunā plānojuma pilnveidotās redakcijas risinājumiem ir iespējams saņemt Departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldē Amatu ielā 4, Rīgā, 5. stāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
