Gausi, tomēr darbs virzās – sabiedrisko mediju uzraugs atskaitās par paveikto
Foto: LETA

Trešdien, 24. novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uzklausot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paveikto savas darbības pirmajās 100 dienās, izvērsās diskusijas par SEPLP gauso darbu, kā arī atsevišķi deputāti aicināja nepārprast sabiedrisko mediju neatkarību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

SEPLP vadītājs Jānis Siksnis informēja, ka kopš padomes izveidošanas šā gada 4. augustā ir izveidota jauna valsts pārvaldes institūcija, tomēr padome nerēķinājās, ka nāksies saskarties ar virkni neskaidrību par SEPLP darbību, kā rezultātā ir aizkavējusies konceptuālu jautājumu virzīšana.

Siksnis informēja, ka mēnesi pēc SEPLP izveidošanas padome ieguva kontu Valsts kasē, tādējādi tikai tajā brīdī padome varējusi sākt slēgt līgumus un veikt maksājumus. Tāpat padomes darbības pirmie mēneši pagājuši bez savas mītnes vietas. Vienlaikus Siksnis informēja, ka patlaban SEPLP ir sava mājvieta, kā arī ir izveidots padomes sekretariāts trīs darbinieku sastāvā, kas pilda jurista, finansista un sekretariāta vadības funkcijas.

Februārī Saeimā iesniegs apvienoto sabiedrisko mediju koncepciju

Viens no SEPLP uzdevumiem ir izstrādāt apvienotā sabiedriskā medija koncepciju. Siksnis stāstīja, ka patlaban šī koncepcijas tiek izstrādāta un Saeimā to plānots iesniegt nākamā gada februārī. Pēc SEPLP vadītāja teiktā, apvienotā sabiedriskā medija principi paredz saglabāt satura daudzveidību, paplašināt platformu horizontālo sadarbību utt. Tāpat SEPLP vēl izstrādā apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeli, ko plānots iesniegt Saeimā līdz ar sabiedrisko mediju apvienošanas koncepciju.

SEPLP vadītājs informēja, ka par sabiedrisko mediju apvienošanu patlaban tiek diskutēts vairākās darba grupās, tostarp ar sabiedrisko mediju pārstāvjiem. "Mēs jau sākumā teicām, ka šajā procesā jāiesaista arī sabiedriskie mediji, bet papildus piesaistām arī citus ekspertus. Katrā ziņā SEPLP būs tā, kas pieņems gala lēmumu," teica padomes vadītājs.

Komisijai neizpratne par pašas doto uzdevumu

Viens no SEPLP plāniem paredz kabeļtelevīzijā izveidot mazākumtautību platformu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pauda sašutumu par šādu ieceri, norādot, ka šādai platformai nav iezīmēti līdzekļi budžetā. Siksnis atgādināja, ka šā gada septembrī notika sarunas par šāda kanāla izveidi un šim mērķim nepieciešamiem 500 000 eiro. Siksnis sacīja, ka mazākumtautību kanāla koncepcija joprojām tiek izstrādāta un viņš pauda cerību, ka līdzekļi kanālam tomēr tiks rasti. Tomēr Kaimiņš pauda izbrīnu, ka SEPLP strādā ar projektu, kam budžetā nav paredzēti līdzekļi.

SEPLP loceklis Jānis Eglītis atgādināja Kaimiņam, ka šā gada augustā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzaicināja SEPLP locekļus un aicināja izstrādāt risinājumu mazākumtautību kanāla saglabāšanai. "Tas bija komiisjas dots uzdevums, nevis SEPLP prioritāte. Mēs savus priekšlikumus sagatavosim," uzsvēra Eglītis.

Kaimiņš: SEPLP strādā savā ātrumā, kas nav ātrums

Kaimiņš vēlējās zināt, kāpēc SEPLP līdz šim vēl nav izsludinājusi konkursu uz trim VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) valdes locekļu amatiem. Siksnis paskaidroja, ka padomes darbības sākumposmā LTV valdes amata konkursu liedza sagatavot kapacitātes trūkums, tam esot trūkuši resursi. "Mums pašiem bija pārsteigums. Cerējām, ka izdarīsim ātrāk. Bet tagad konkursa nolikums ir izstrādāts un plānojam to izsludināt nākamnedēļ," teica Siksnis.

Kaimiņš brīnījās, ko gan SEPLP tādu vajadzēja, ka tā nevarēja ķerties klāt pienākumu pildīšanai. Siksnis norādīja, ka likumā SEPLP ir definēti divi apjomīgi uzdevumu un padome ierobežotu resursu apstākļos tos arī ir pildījusi. Kaimiņš tomēr secināja, ka SEPLP virzās uz priekšu "savos ātrumos, kas nav ātrumi".

Vienlaikus komisijas vadītājs pauda atzinīgu vārdus, ka SEPLP izsludinājusi konkursu uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amata vietu. Tajā pašā laikā Kaimiņš norādīja, ka ombuda amata prasības ir tādas, ka tās neizpildītu pat paši SEPLP locekļi, piemēram, prasība par maģistra grādu. SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane gan paskaidroja, ka Kaimiņš sniedz nepatiesu informāciju, jo ombuda amata pretendentam netiek prasīts maģistra grāds, turklāt amata prasības ir tādas, kādas to paredz likums.

JKP deputātes aicina nepārprast sabiedrisko mediju neatkarību

Sēdes laikā "Jaunās konservatīvās partijas" deputātes Eva Mārtuža un Dagmāra Beitnere-Le Galla, atsaucoties uz saņemtu informāciju no vēlētājiem, pauda kritiku par sabiedrisko mediju darbu, vienlaikus aicinot nepārprast to neatkarību. Beitnere-Le Galla atsaucās uz SEPLP vadītāja Jāņa Sikšņa vairākkārt uzsvērto par sabiedrisko mediju neatkarību, deputātei piebilstot, ka "sabiedriskais medijs tagad ir tik neatkarīgs, ka nevar saprast, no kā".

Viņa aicināja iegaumēt, ka gadījumā, ja sabiedrisko mediju darbību finansētu brīvi ziedotāji, tad šie mediji varētu translēt saturu, ko "grib dzirdēt naudas devēji". Tajā pašā laikā Beitnere-Le Galla piebilda, ka patlaban naudu sabiedriskajiem medijiem piešķir valsts, tāpēc šiem medijiem būtu jādarbojas saskaņā ar valsts uzturētu politiku, kas viņas ieskatā ir nerakstīts likums. "Ir žurnālisti, kas saka, ka valsts viņiem neko nevar diktēt. Bet, ja sabiedriskais medijs saņem nodokļu maksātāju naudu, tad viņiem ir jārespektē nerakstītie likumi," secināja deputāte.

Upleja-Jegermane gan piebilda, ka sabiedrisko mediju neatkarība ir nostiprināta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

Savukārt Mārtuža kritizēja SEPLP plānus īstenot ideju par mazākumtautību platformu kabeļtelevīzijā. Viņas ieskatā, šis ir pretvalstisks virziens. "Nekāda mazākumtautību satura nedrīkst būt. Ja SEPLP nespēj izlasīt Satversmi, bet stāsta par mistisku neatkarību, kuras nav un nevar būt, es redzu turpinājumu divvalodībai. Sabiedriskais medijs nostājas pret savu valsti un Satversmi, pret vērtībām," uzsvēra Mārtuža.

Deputāte Dace Ruksāne-Ščipčinska (AP) atzina, ka viņai nav pieņemams kolēģu paustais par sabiedriskajiem medijiem, kas liecina par politiķu mēģinājumu ietekmēt sabiedrisko mediju saturu.

Beitnere-Le Galla paskaidroja, ka ar sabiedrisko mediju neatkarību viņa bija domājusi pieeju, kad medijs nestrādā viena politiskā spēkā interesēs. Viņas ieskatā neatkarība ir jāsabalansē ar viedokļu daudzveidību, objektivitāti un precizitāti.

Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka viņš saprot Beitneres-Le Gallas pausto, piebilstot, ka jautājums par saturu sabiedriskajos medijos ticis pārrunāts arī ar SEPLP. Tāpat Kaimiņš atzina, ka šī saruna pagaidām ir strupceļā, jo vēl nav izveidots ombuds, kurā varētu vērsties ar iebildēm par sabiedrisko mediju saturu,

Opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs (S) pievienojās kolēģu paustajam, atzīstot, ka viedokļu daudzveidība sabiedriskajos medijos ir ļoti svarīga. Tajā pašā laikā politiķim neesot pieņemama publiski izskanējusī kritika par sabiedrisko mediju darbu, atspoguļojot situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Viņa ieskatā, šādi pārmetumi ir politiski motivēti un uz tiem nevajadzētu reaģēt.

Komunikāciju ar sabiedrību uzlabos ombuda darbība

Uzklausījis kolēģu pausto kritiku par sabiedrisko mediju redakcionālo politiku, Kaimiņš vēlējās zināt, vai SEPLP šajā jautājumā plāno ko mainīt. Siksnis norādīja, ka šos jautājumus risinās sabiedrisko mediju galvenie redaktori, kuru primārā atbildība būs redakcionālā politika, kā arī to pienākums būs skaidrot, kāpēc sabiedriskais medijs izvēlējies konkrēto redakcionālo pieeju. Tāpat atsvars būšot ombuds.

Savukārt par situāciju Latvijas Televīzijā (LTV) Siksnis skaidroja, ka televīzijā pēdējos trīs gadus valdes līmenī nav atbildīgā par programmu attīstību, tāpēc arī drīzumā plānots izraudzīties trīs LTV valdes locekļus līdzšinējā viena vietā.

SEPLP loceklis Jānis Eglītis uzsvēra, ka SEPLP nekomentēs sabiedrisko mediju redakcionālo pozīciju un arī deputāti no padomes locekļiem to nevar prasīt, tomēr deputāti var "piespiest" SEPLP radīt sistēmu, pie kā vērsties, ja gadījumā rodas jautājumi par sabiedrisko mediju redakcionālo politiku. Viņš atzina, ka komunikācija starp sabiedrisko mediju un sabiedrību tiešām nav pietiekama, bet to atrisinās ombuda darbība, kura iedzīvināšanai vēl nepieciešams laiks.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 4. augustā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP) ievēlēja Sanitu Upleju-Jegermani, Jāni Eglīti un Jāni Siksni.

SEPLP izveidošanu paredz Saeimā 2020. gada novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Padome būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Tā uzraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, izstrādās un apstiprinās tiem sabiedrisko pasūtījumu, lems par tiem piešķirto līdzekļu sadalījumu un veiks citas funkcijas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artuss Kaimiņš Boriss Cilevičs Jānis Siksnis Jaunā konservatīvā partija (JKP) Latvijas Televīzija LTV Sabiedriskais medijs Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form