Gavars komisijas deputātiem vispirms pastāstīja par sevi: viņa vectēvs līdz nošaušanai 1941.gadā vadījis Rēzeknes Sarkanā Krusta slimnīcu, tāpēc viņš nav pirmais mediķis ģimenē. Pats Gavars 1992.gadā pabeidzis Latvijas Medicīnas akadēmijas vispārējās ārstniecības fakultāti.
1993.gadā kopā ar Egilu Gulbi izveidota "E.Gulbja laboratoriju". Gavars stāstīja, ka "sākām uz līdzenas vietas, neko neprivatizējot, neesam arī aizņēmušies, attīstījāmies pa solītim". Tā kā laboratorijām specialitāte ir "intermediāra" jeb saistīta ar vairākām nozarēm, 17 gadu laikā Gavaram nācies sadarboties ar daudziem ārstiem, biedrībām un slimnīcām – valsts un privātajām. "Veselības nozares problēmas pārzinu, lai gan ierēdnis nekad neesmu bijis," sacīja Gavars.
Viņš uzskata, ka līdz šim veselības sistēmā valdījis "ekonomiski budžetārais" domāšanas veids - primāri domāts par skaitļiem, bet medicīniskās vajadzības bijušas sekundāras. Tas esot jāmaina, uzskata Gavars.
"Vispirms jāiziet no nepieciešamības un tad jāpiesaista līdzekļi," līdzšinējos gados slimnīcās bieži vien notikusi "bruņošanās" sacensība bez kopēja plāna par to, kas ir nepieciešams, vērtē Gavars.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Gavars norādīja, ka, ņemot vērā jau veiktās izmaiņas, slimnīcu tīklu samazināt pašlaik nevar, jo nedarbojas citi dienesti, kas atsevišķos reģionos varētu nodrošināt iedzīvotāju aprūpi. Tā vietā esošajās slimnīcās būtu jāsamazina gultu skaits, uzskata ministra amata kandidāts.
Gavars arī uzsvēra, ka "ultraīsā laikā" būtu jāpārtrauc projekti, kas nav saistīti ar ārstēšanu – gan par valsts, gan par ES naudu, jo arī pēdējie "paņem laiku un demoralizē pārējos." "Nevar tērēt līdzekļu, kuru nav," uzsvēra Gavars.
Viņš pastāstīja, ka "E.Gulbja laboratorija" apkalpo apmēram 4 tūkstošus pacientu dienā. "800 dienā apkalpojam bez samaksāšanas, jo valsts nesamaksā – nav naudas," sacīja Gavars. Uz deputātu repliku, ka valsts vēlāk atdos, Gavars sacīja: "Neatdos vēlāk, jo nekad nav atdevusi." Viņš uzsvēra, ka šāda prakse neesot normāla.
Par "stulbumu kubā" Gavars nosauca to, ka pēdējā laikā valsts nepienācīgi apmaksā medicīnisko pakalpojumu kvalitāti uzraugošo institūciju darbu. Kā nenormālu situāciju viņš nodēvēja arī to, ka "vai nu ierēdņu gulēšanas vai citu iemeslu dēļ" tiek radītas situācijas kā ar "ātrās palīdzības" bāzi, kad vienam uzņēmumam izveidojies monopols. "Ne jau privātie izveidoja šādu situāciju, bet valsts to pieļāva," uzskata Gavars.
Viņš arī pieļāva, ka jaunie un talantīgie ārsti nebrauktu prom no Latvijas, ja varētu strādāt veselības sistēmā, kurā ir skaidri kritēriji pacienta vajadzību minimuma garantētai nodrošināšanai. "Šobrīd valsts saka – visiem visu, bet tas reāli nozīmē slēptos maksājumus," skaidro Gavars.
Jau ziņots, ka koalīcija pagājušajā nedēļā vienojās veselības ministra amatam virzīt "E.Gulbja Laboratorijas" līdzīpašnieku Gavaru un reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra amatam - ZZS Saeimas deputāti, bijušo labklājības ministri Dagniju Staķi. Pret šiem kandidātiem būtisku iebildumu koalīcijas partneriem nav, un balsojums par viņiem var notikt nākamceturtdien. Tieslietu ministra amata kandidātu koalīcija vienojās nemeklēt, un šī amata pienākumus turpinās pildīt aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS).
Veselības ministra amatam esot bijuši vairāki kandidāti, taču viņu vārdus Dombrovskis nevēlējās nosaukt, pirms nebūs iegūts koalīcijas atbalsts.
Iepriekš "Pilsoniskā savienība" veselības ministra amatam izvirzīja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docenti Antru Sakni, kurai atbalstu paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība. Taču pēc tikšanās ar premjeru viņas kandidatūru balsojumam Saeimā vairs nevirzīja, argumentējot, ka viņas kandidatūrai nebija Saeimas vairākuma atbalsta.