Ģenerālprokuratūra atvainojas Gudermanim par nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības
Foto: LETA

Civillietā, kurā prasītājs ir Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) bijušais priekšnieks Gatis Gudermanis un atbildētājs Ģenerālprokuratūra, abas puses panākušas izlīgumu, kas paredz no Ģenerālprokuratūras atvainošanos, morālā kaitējuma kompensāciju un tiesāšanās izdevumu segšanu, liecina tiesas spriedums.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra lēma izbeigt kriminālprocesu, kurā aizdomās par dokumentu viltošanu tika turēts Gudermanis, viņš 2017. gada 5. decembrī cēla tiesā prasību pret valsti par morālā kaitējuma 9000 eiro apmērā atlīdzināšanu.

Pirmās instances tiesa 2018. gada 23. novembrī lēma Gudermaņa prasību apmierināt daļēji, piedzenot no valsts par labu Gudermanim 4500 eiro un tiesas izdevumus aptuveni 583 eiro, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – 1350 eiro. Kopsummā pirmās instances tiesa lēma piedzīt 6432 eiro. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Pirmās instances tiesas spriedumu Ģenerālprokuratūra pārsūdzēja, un lieta nonāca apgabaltiesā. Tiesas sēdē Gudermanis un viņa advokāts lūdza apstiprināt izlīgumu un izbeigt tiesvedību. Tādu pašu lūgumu tiesā pieteica arī Ģenerālprokuratūras pārstāve prokurore Ingūna Šnepste.

Rīgas apgabaltiesa nolēma, ka izlīgums apstiprināms un tiesvedība lietā izbeidzama. Ar izlīgumu Ģenerālprokuratūra atzīst, ka prasītājam ir nodarīts morālais kaitējums un piekrīt izmaksāt 2000 eiro nodarītā kaitējuma kompensāciju, kā arī publiski valsts vārdā atvainojas Gudermanim prokuratūras oficiālajā mājaslapā.

Prokuratūrai līdz ar to savā mājaslapā bija jāpublicē teksts: "Izpildot pušu noslēgto izlīgumu civillietā, Ģenerālprokuratūra valsts vārdā atvainojas Gatim Gudermanim par sagādātajām neērtībām un pārdzīvojumiem, nepamatoti turot aizdomās un saucot pie kriminālatbildības, kā arī nepamatoti piemērojot drošības līdzekļus kriminālprocesā." Tas pirmdien, 17. jūnijā, arī izdarīts.

Prokuratūrai valsts vārdā Gudermanim arī jākompensē samaksātos tiesas izdevumus 291 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus – 1350 eiro. Kopumā Ģenerālprokuratūrai valsts vārdā jāsamaksā Gudermanim 3641 eiro.

Līdz ar sprieduma spēkā stāšanos tiesvedība Gudermaņa prasībā pret valsti ir izbeigta.

Ar tiesvedībā panākto izlīgumu Gudermnis kopumā ir gandarīts. Viņš portālam "Delfi" skaidro, ka līdz ar to valsts Ģenerālpokuratūras personā faktiski atzinusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra aizskārusi viņa tiesības. Tāpat viņš pozitīvi vērtē to, ka valsts labprātīgi piekritusi samaksāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kompensēt izdevumus pirmās instances tiesā un publiski atvainoties. "Līdz ar to ir pamats cerēt, ka, izvērtējot arī manu gadījumu, nākotnē tiesībaizsardzības iestādes tomēr vairāk centīsies nepieļaut situācijas, kad personu tiesības tiek nepamatoti aizskartas," norāda Gudermanis.

Vienlaikus viņš gan uzskata, ka nodarītais kaitējums noteikti nav samērojams ar tiem kompensācijas apmēriem, kas pašlaik noteikti "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā". Viņaprāt, ir pamats diskusijai, vai esošās likuma normas visos gadījumos spēj nodrošināt Civillikumā noteikto vispārējo taisnīguma principu.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta 3. daļa nosaka, ka nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās. Atvainošanos kā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu var noteikt kā tiesa, tā arī lēmējiestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, portālam "Delfi" norādīja Ģenerālprokuratūrā.

Tāpat Ģenerālprokuratūra norāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad iestāde ir atvainojusies, taču atsevišķa uzskaite prokuratūrā nav.

Jau vēstīts, ka KNAB 2016. gada novembrī preses paziņojumā informēja, ka birojs lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo ENAP priekšnieku par dokumentu viltošanu, bet pret kādu VP amatpersonu - par 25 383 eiro kukuļņemšanu.

KNAB izmeklētājs rosināja sākt kriminālvajāšanu pret bijušo ENAP priekšnieku par 99 dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt pret VP amatpersonu tika lūgts sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos 11 gadījumos, par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā 11 gadījumos, par kukuļņemšanu 18 gadījumos, par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, un par 99 dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Gudermanis saistībā ar KNAB sākto kriminālprocesu tika no amata atstādināts 2015. gada vasarā. Tobrīd viņš ieņēma Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) priekšnieka vietnieka amatu. ENAP priekšnieka amatu viņš atstāja pēc tam, kad VP vadībā notika amatpersonu rotācijas.

Pēc tam, kad KNAB Gudermanim inkriminēja noziegumu, viņš izvēlējās doties izdienas pensijā.

Pērnā gada janvārī kļuva zināms, ka prokuratūra no KNAB saņemto kriminālprocesu izbeigusi. Toreiz prokuratūrā, nesniedzot plašāku informāciju, apstiprināja, ka lieta pret Gudermani ir izbeigta, bet pret citu VP amatpersonu par kukuļņemšanu ir nodota tiesai.

Tags

ENAP Ģenerālprokuratūra KNAB Rīgas apgabaltiesa Valsts policija

Comment Form