Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamentam, lūdzot atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu "ReRe Būve 1" prasībā pret Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) saistībā ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūvi un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam, portālu "Delfi" informēja VNĪ.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nodrošināja JRT būvnieka "ReRe Būve 1" prasību un aizliedza VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.
Ģenerālprokuratūrā portālam "Delfi" apstiprināja, ka otrdien šāds protests ir iesniegts AT Civillietu departamentā, jo prokuratūra tiesas lēmumā saskata būtiskus tiesību normu pārkāpumus.
VNĪ informē, ka tā saņēmusi Ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā konstatēts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis, pieņemot 14. augusta lēmumu par prasības nodrošinājumu, pieļāvis būtisku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus.
"Jau iepriekš saskatījām, ka pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls un balstīts uz "ReRe Būve 1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju. "RERE būve1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza materiālu 13 sējumu apjomā, tādējādi radot iespaidu par prasības pamatotību. Tik īsā laikā – no materiālu saņemšanas brīža, izskatot tos vienas dienas laikā, nebija iespējams izvērtēt iesniegto materiālu apjomu pēc būtības. "RERE Būve1" prasība neatbilst Civillikumam – civiltiesiska strīda gadījumā būvnieks var prasīt savu peļņas daļu, bet nevis ņemt ķīlā teātri", paudis VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.
VNĪ atgādina, ka lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo "ReRe Būve1" darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
Jau iepriekš VNĪ norādījusi, ka "ReRe Būve 1" iesniegtais redzējums situācijas risinājumam ir nepilnīgs un paredz būvdarbu grafiku, kurā pagarināti būvniecības darbi no diviem gadiem uz gandrīz četriem gadiem un samazinātas papildu budžeta prasības no 2,5 miljoniem uz 1, 6 miljoniem.
VNĪ uzsver, ka šādiem lēmumiem sekas var būtu dramatiskas – iepirkumu ietvaros būvnieki varētu solīt nepamatoti zemas cenas, bet pēc uzvaras šantažēt pasūtītāju, prasot papildus laiku un naudu, un draudot ar tiesas liegumu un projekta iesaldēšanu, ja pasūtītājs nepakļausies būvnieka prasībām. Tad publisko iepirkumu jēga tiek pilnībā sagrauta – gan tajā ziņā kas attiecas uz publisko līdzekļu godprātīgu izlietojumu, gan godīgas konkurences jomā, pauž VNĪ.
Jau vēstīts, ka tiesas lēmums par prasības nodrošinājumu paredz aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.
Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība. Lēmumā teikts, ka "prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam".
Tiesas aizliegums stājās spēkā 14. augustā.
Savukārt VNĪ 5. augustā iesniedza Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no "ReRe Būve 1", lai nodrošinātu līgumā par JRT pārbūvi paredzēto prasību izpildi.
VNĪ 13. augustā plānoja pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no "ReRe Būve 1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.
VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe Būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
