Ģenerālprokuratūra koriģē Džamaldajeva un Novožilova izraidīšanas iemeslus; lēmums paliek spēkā
Foto: LETA

Ģenerālprokuratūra ir atstājusi spēkā Iekšlietu ministrijas (IeM) lēmumu, ar kuru par Latvijai nevēlamiem atzīti un tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļauti divi huligānismā apsūdzētie ārzemnieki - Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs, taču prokuratūra ir koriģējusi izraidīšanas iemeslus, noskaidroja portāls "Delfi".

Augusta sākumā IeM nolemts no valsts izraidīt un liegt turpmāku ieceļošanu Šengenas zonā diviem vīriešiem - 1972.gadā dzimušajam Timuram Džamaldajevam un 1977.gadā dzimušajam Sergejam Novožilovam, kurus Rēzeknē tiesā par kautiņu viesnīcas "Latgale" restorānā, kurā tobrīd mielojās toreizējais Saeimas deputāts, svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (ZZS) un bijušais "Rēzeknes gaļas kombināta" padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks. Portāls "Pietiek.com" iepriekš vēstīja, ka abi izraidītie ir pietuvināti par čečenu grupējuma līderi dēvētajam uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam.

Ministrija abus nolēma izraidīt, atsaucoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu. Izradīšana iepriekš pamatota ar Imigrācijas likuma normām, kas ļauj iekšlietu ministram lemt par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem - kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā; kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Prokuratūra, kura izvērtēja izraidīto sūdzību par IeM lēmumu, to atzinusi par pamatotu, taču koriģējusi iemeslus, atstājot vien to, ka kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka abi ārzemnieki rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Prokuratūras lēmums ir slepens, un netiek atklāts, kā abi izraidītie tieši varētu apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai traucēt izmeklēšanai.

Ģenerālprokuratūras lēmums ir galīgs un vairs nav pārsūdzams. Taču pastāv iespēja, ka izraidītie, kurus Latvijā saista arī radniecības saites, par izradīšanu no valsts var vērsties cilvēktiesību tiesās, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

5.decembrī Rēzeknes tiesā tiesnesis Andris Zutis plāno turpināt izskatīt restorāna "Latgale" kautiņa lietu, kurā uz apsūdzēto sola sēž četri vīri – Novožilovs, Džamaldajevs un Vadims Bļinovs, kā arī Roberts Sardenjans. Viņi apsūdzēti par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus. Lietas tālākā virzība tiesā gan nav skaidra, jo gan Novožilons, gan Džamaldajevs kopš izraidīšanas Latvijā neatrodas.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pēc šī kautiņā restorānā, liecinieki stāstījuši, ka Ščerbatihs un Piteronoks tovakar restorānā atpūtušies kopā ar vairākiem Kaukāza izcelsmes vīriešiem, taču kompānijā izcēlies strīds, kurš pāraudzis kautiņā, liecina mediju arhīvā pieejamā informācija. Kaukāza izcelsmes vīri pat esot izmantojuši izvelkamos stekus, vēstīts iepriekš. Pēc incidenta kompānija pametusi restorānu, no notikuma vietas aizbraucot ar vairākām dārgām automašīnām, vienai no tām bijusi numura zīme "ROZA".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ģenerālprokuratūra Iekšlietu ministrija Imigrācija Latgale Rēzekne Saeima Satversme Viktors Ščerbatihs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form