Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs savā koncepcijā raksta, ka pirms praktiski realizēt jebkādu turpmāku darbību un attīstību ir jāapzina prokuratūras faktiskie resursi un jāizvērtē to izlietošanas efektivitāte. Pirms lemt par darbības un attīstības mērķu realizāciju, sākotnēji esot veicams prokuratūras rīcībā esošo cilvēkresursu un to izmantošanas lietderīguma izvērtējums.
Neapšaubot specializācijas ieguvumus, Mickevičs uzskata par nepieciešamu pārskatīt specializēto prokuratūru statusus Rīgas tiesas apgabala teritorijā un tām piekritīgos noziedzīgos nodarījumus, tostarp, iespējams, Iemjot jautājumu par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu pārņemšanu rajona līmeņa prokuratūrās, attiecīgi pārdalot cilvēkresursus.
Papildus minētajam esot izvērtējama Rīgas tiesas apgabalā esošo prokuratūru apvienošana, tādējādi izlīdzinot kopējo slodzi Rīgas tiesas apgabalā ietilpstošajās rajona prokuratūrās. Pārskatāmas esot arī ārpus Rīgas tiesas apgabala teritorijas atrodošo rajona prokuratūru darbības teritorijas, lemjot par to apvienošanu vai prokuroru funkciju realizēšanu kriminālprocesos, nesaistot ar teritoriālo piekritību.
Mickevičs uzskata, ka prokuratūrā ir plānveidīgi jāvirza darbs, kas saistīts ar kriminālprocesu lietvedības un darbības elektronizāciju.
Viņaprāt, jāpanāk arī uzraudzībā esošo kriminālprocesu skaita izlīdzinājums vidēji uz vienu prokuroru, uzraudzības veikšanas kvalitātes paaugstināšana un kriminālvajāšanas kvalitātes uzlabošana.
Kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs savā koncepcijā pauž nostāju, ka būtu apspriežams jautājums par strukturālo izmaiņu veikšanu prokuratūras uzbūvē pēc līdzības, kādas izmaiņas pēdējos gados ir veiktas ar tiesu izvietojumu un struktūru Latvijā, apvienojot rajonu tiesas un izveidojot vienu rajona tiesu apgabala teritorijā, kura ir izvietota vairākās pilsētās.
Pundurs uzsver, ka prokuratūrai ir valsts apsūdzības uzturēšanas monopols krimināllietās un svarīga loma krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanā. Šinī jomā prokuratūras loma esot jāstiprina. To varot darīt divējādi - palielinot prokuroru skaitu, kas nodarbojas ar pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un valsts apsūdzības uzturēšanu tiesās, vai izdarot izmaiņas normatīvajos aktos.
Pundurs uzskata, ka prokuroru specializācija ir jāsaglabā un jāpaplašina noteiktu kategoriju lietās.
Kā uzskata Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, lai veiktu fundamentālus uzlabojumus prokuratūras darbā, vispirms ir jāveic prokuratūras strukturālās uzbūves detalizēts novērtējums, auditējot katras atsevišķas struktūrvienības efektivitātes rādītājus, ar mērķi turpmākā darbībā nodrošināt efektīvu un ekonomisku prokuratūras funkciju īstenošanu un racionālu cilvēkresursu izmantošanu, kas balstīta uz likuma virsvadības principu.
Stukāns uzskata, ka ir jāmaina prokurora loma kriminālprocesa uzraudzībā un virzībā tā, lai prokurors ir atbildīgs par kriminālprocesa virzību. Tāpēc tieši prokuratūrai esot jānāk ar iniciatīvu un priekšlikumiem normatīvo aktu pilnveidošanā, samazinot birokrātiskas darbības un dokumentu apjomu. Ja persona tiek aizturēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, un šādu gadījumu nav maz, tad kriminālprocesu var pabeigt 48 stundās, uzskata Stukāns.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters savā koncepcijā pauž nostāju, ka efektīvas pārvaldības nodrošināšanai prokuratūrai būtu jāattīsta darbs vairākos virzienos. Viņš sola prokuratūras darbības stratēģijas kvalitatīvu izstrādi un tajā definēto mērķu "nelokāmu izpildi", prokuratūras iekšējo normatīvo aktu sistēmas sakārtošanu un informācijas apmaiņas sistēmas uzlabošanu.
Lai veicinātu prokuratūras attīstību, tās funkciju efektīvāku izpildi, godīgu slodzes sadalījumu, esot jāizvērtē Ģenerālprokuratūras departamentu un nodaļu funkcijas un kapacitāte, vērtējot administratīvā aparāta samērīgumu ar prokuratūras resursu.
Tāpat esot jāizvērtē centralizētas un spēcīgas struktūrvienības izveidošana, kas veiktu prokuroru funkcijas prioritāros kriminālprocesos.
Meisters sola vērtēt arī specializēto rajona līmeņa prokuratūru pastāvēšanas lietderību un prokuratūras strukturālo modeli kontekstā ar valstī notiekošo administratīvi teritoriālo reformu. Meisters uzskata, ka nepieciešams izvērtēt atsevišķu struktūrvienību apvienošanu un katra prokurora noslodzi.
Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris savā koncepcijā izcēlis prokuratūras neatkarības stiprināšanu, kā ari sabiedrības uzticības prokuratūrai celšanu. Viņš atzīmējis, ka prokuroriem nepieciešams savu darbu skaidrot sabiedrībai.
Ilsteris atzīmējis, ka nepieciešams samazināt tiesvedību ilgumu.
Ģenerālprokurora amata kandidāts uzsvēris nepieciešamību nodrošināt uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā. Viņš atsaucies uz 2017.gada Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kurā konstatēts, ka 30% no pētītajiem kriminālprocesiem uzraugošais prokurors nebija devis norādījumus. Ilsteris norādījis, ka netiešs signāls par šo problēmu bijis Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas pieņemtais blakuslēmums, ar kuru tika konstatēts, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus.
Kandidāts arī izcēlis nepieciešamību nodrošināt labu mikroklimatu darba vidē, kā arī novērst prokuroru "izdegšanu".
Savukārt Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss kā prioritārās jomas atzīmējis uz zināšanām un kompetenci balstītu efektīvu un kvalitatīvu prokuratūras funkciju izpildi koruptīvu, finanšu un ekonomisko noziegumu un terorisma apkarošanā. Tāpat prokurors izcēlis virsprokuroru lomas stiprināšanu kvalitatīvas pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturēšanā tiesā.
Arī Juriss koncepcijā norādījis, ka nepieciešams panākt sabiedrības lielāku uzticēšanos prokuratūrai. Viens no priekšnosacījumiem, lai varētu panākt sabiedrības uzticības pieaugumu, esot tiesiskuma nostiprināšana un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšana valstī kopumā. Juriss vēlas panākt prokuratūras pārstāvju plašāku piedalīšanos publiskajos pasākumos dažādos formātos, kuros sabiedrība tiek informēta par prokuratūras redzējumu jautājumos par noziedzības novēršanu un apkarošanu, jo īpaši jautājumos par ilgstošajām tiesvedībām.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis izcēlis strukturālās reorganizācijas nepieciešamību. Viņš savā koncepcijā norādījis, ka vēsturiski prokuratūras struktūrvienību sadrumstalotība ir izprotama, tomēr pēc tiesu reformas tā vairs nav pamatojama. "Nav racionāli, piemēram, ka Rīga ir Ziemeļu rajona prokuratūra, bet Ziemeļu rajona tiesas vairs nav," atzīmējis prokurors.
Kozlovskis koncepcijā būtisku uzsvaru licis uz rūpēm par kolektīvu. Viņš minējis, ka atsevišķās struktūrvienībās periodiski ir novērojama būtiska kadru mainība, kuras cēloņi neesot izprasti. Prokurors norādījis, ka tās cēloņi var būt ļoti dažādi, tostarp izdegšana un depresija. Kā risinājumu viņš piedāvājis profesionāla psihologa piesaisti. Tāpat viņš uzskata, ka nepieciešams veicināt dažāda veida saliedēšanās pasākumus.
Kozlovskis norādījis, ka nepieciešams veicināt starptautisko sadarbību, tostarp veicināt tiešus kontaktus starp dažādu valstu prokuroriem, jo īpaši organizējot regulāras sanāksmes un apmācības. Kandidāts arī atzīmējis nepieciešamību stiprināt Tieslietu padomes lomu, paplašinot tās funkcijas, un transformējot to no konsultatīvas ekspertu grupas par institūciju, kas pati nosaka tiesu sistēmas politiku un stratēģiju.
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris savā koncepcijā norādījis, ka, ņemot vērā tiesu reformu, arī prokuratūrai būtu nepieciešama teritoriālā reforma. Viņš uzsvēris, ka nepieciešams nostiprināt prokuratūras statusu Satversmē.
Kūtris atzīmējis, ka nepieciešams samazināt kriminālprocesu ilgumu, piemēram, ieviešot sistēmu izmeklēšanas darba kvalitātes izvērtēšanai. Bijušais deputāts vēlas īpašu uzmanību pievērst kriminālprocesiem, kas sākti par slepkavībām, iesaistot prokurorus jau no pirmās izmeklēšanas dienas. Tāpat viņš norādījis, ka aktualitāti saglabā finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšana.
Kandidāts mudina sadarbībā ar izmeklēšanas iestāžu vadītājiem un mācību iestāžu pārstāvjiem konceptuāli vienoties par izmeklētāju praktisko iemaņu apgūšanas un pilnveidošanas iespēju nodrošināšanu Latvijā.
Jau vēstīts, ka visi astoņi kandidāti uz ģenerālprokurora amatu ir izturējuši Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārbaudi par atbilstību augstākās pielaides darbam ar valsts noslēpumu saņemšanai, apstiprināja Tieslietu padomē.
Tagad, kad ir saņemts SAB atzinums, Tieslietu padome varēs uzsākt kandidātu vērtēšanu.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
