Ģenerālprokurora amatam izvirza Kalnmeieru (plkst.17:30)

Foto galerija

Bičkovičs sacīja, ka ar savu izglītību un pieredzi tiesībsargājošajās iestādēs Kalnmeiers ir viens no pieredzējušākiem prokuroriem Latvija, viņš arī aktīvi darbojies Tiesnešu mācību centrā.

Bičkovičs arī norādīja, ka šoreiz viņš neredz iemeslu, kāpēc Saeima varētu neatbalstīt Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā.

Pirmo reizi Bičkovičs ar kandidātu ticies maijā, un bijušās vairākas tikšanās, savukārt galīgo oficiālo piekrišanu kandidēt Kalnmeiers devis tikai otrdien.

Bičkovics ir ticies arī ar dažiem citiem kandidātiem, taču to vārdus viņš neatklāja, norādot vien, ka netikās ar Modri Ādleru.

AT priekšsēdis sacīja, ka tagad Saeimas ziņā ir tas, kad virzīt Kalnmeieru apstiprināšanai. Viņš nekādus termiņus nenoteikšot. Saeimas pavasara sesija beidzas šonedēļ, līdz ar to ģenerālprokurora apstiprināšanai līdz rudenim būtu jāsasauc ārkārtas sēdi un deputātiem būs speciāli jāsanāk uz sēdēm, lai tiktos ar kandidātu.

Kalnmeiers sacīja, ka tas viņam bijis smags lēmums, ko viņš saskaņojis ar savu ģimeni, un nolēmis pieņemt šo piedāvājumu.

Kalnmeiers arī pastāstīja, ka savu atbalstu viņam personiski paudis bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kuru viņš nejauši saticis uz ielas. Maizītis esot norādījis, ka svarīgi, lai nākamais ģenerālprokurors nāktu no prokuroru vidus, un no šāda priekšlikuma nevajag atteikties.

Gan Kalnmeiers, gan Bičkovičs apgalvoja, ka nevienu politiķi vai politiskās partijas pārstāvi viņi nav satikuši, lai apspriestu ģenerālprokurora kandidatūru. Tiesa, Saeimā politiķi par iespējamo Kalnmeiera izvirzīšanu amatam sprieduši jau otrdienas rītā, pirms Bičkoviča oficiālā paziņojuma.

Kalnmeiers no 1994. līdz 2000.gadam strādājis advokatūrā, kur dalījis biroju kopā ar advokātu Guntaru Antomu, kurš pazīstams kā Ellas Ivanovs slepkavības lietā tiesātā Igora Ivanova advokāts.

Kalnmiers atzina, ka Antoms ir vienīgais advokāts, ar kuru viņš līdz šim uztur draudzīgas attiecības, piemēram, Antoms nesen apmeklējis Kalnmeiera vārdadienas svinības, un Kalnmeiers bijis vedējtēvs Antoma kāzās. Kalnmieres gan uzsvēra, ka Antoms nekad viņam nav sūdzējis par lietām, kas saistītas ar darbu.

Savulaik kā lietu, ar kuru Kalnmieres visvairāk lepojas, viņš pieminēja "Latvijas Bērza" inkasatoru lietu, kuru viņš, būdams izmeklētājs, ar kolēģiem atklāja dažu dienu laikā. Tiesībsargājošajās iestādēs Kalnmeiers kopumā stādā 27 gadus.

Kalmeiers arī pastāstīja, ka nav parakstījis atbalsta vēstuli Maizītim, ko bija parakstījuši aptuveni 300 prokurori. Viņš paskaidrojis, ka darījis to, jo prokuratūras likums liedz iejaukties politikā un viņam tobrīd atbalsta paušana vēstules formā šķita "varbūt ne pārāk piemērota".

Kalnmeiers nav arī nesen izveidotās prokuroru biedrības biedrs, par tās aktivitātēm, izņemot to, ka tai bijusi dibināšanas sapulce, neko nav dzirdējis, taču viņš to atbalsta un uzskata, ka prokuroriem ir tiesības darboties biedrībā, kuras mērķi nav politiski, bet profesionālo interešu aizstāvība.

Kalnmeiers no 2003. līdz 2004.gadam Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, arī pirms tam studējis LU.

Savu karjeru viņš sācis 1987.gadā kā izmeklētājs rajona prokuratūrā; bijis sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs republikas prokuratūrā; priekšnieka vietnieks, priekšnieks Latvijas Republikas prokuratūrā. No 1993.gada līdz 1994.gadam Kalnmeiers bijis jurists AS "Parex banka", bet no 1994. līdz 2000.gadam – zvērināts advokāts.

Pēc tam viņš atgriezies prokuratūrā, kur kopš 2000.gada novembra beigām ir Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors.

Jau ziņots, ka prokuratūra bez vadītāja ir kopš 11.maija, kad amata pienākumu termiņš beidzies līdzšinējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītis, kurš šajā amatā bija kopš 2000.gada 11.maija. Ģenerālprokurora pienākumus uz laiku pilda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Maizīti nominēja ģenerālprokurora amatam trešajam termiņam, sakot, ka līdzšinējo darbu prokuratūras vadītājs ir pildījis profesionāli. Arī Maizītis gatavību turpināt darbu prokuratūrā apliecināja jau janvārī.

Lai gan atbalstu Maizītim solīja vairākums Saeimas frakciju, aizklātais balsojums izrādījies viņam nelabvēlīgs - Saeima noraidīja viņa kandidatūru ar divu balsu pārsvaru – par viņa pārvēlēšanu balsoja 45 deputāti, bet pret – 47, savukārt divas vēlēšanu zīmes bija nederīgas. Pirms tam deputāti pēc LPP/LC, TP un SC pārstāvju priekšlikuma nolēma, ka aizklātā balsošana būs ar vēlēšanu biļeteniem, kas nedod iespēju konstatēt, kā balsojis katrs politiķis.

Pēc negaidītā politiķu balsojuma, Bičkovičs bija izvairīgs, runājot par iespējamo prokuratūras vadītāju un "koķetējot" par neizslēgtu iespēju Maizīti virzīt atkārtoti.