Foto: LETA
Saeimas ceturtdienas lēmums neatļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu partijas LPP/LC līdera, Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā liek pārdomāt, cik pamatotas ir pašreizējās Saeimas deputātu imunitātes robežas, intervijā Latvijas radio piektdien izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers izteicās, ka viņaprāt būtu jāpārskata Saeimas kārtības rullis un likumdošana, atstājot Saeimas kompetencē lemšanu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret deputātiem, bet jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret Saeimas deputātiem, līdzīgi kā jautājumu par operatīvās lietas uzsākšanu, uzticēt Augstākās tiesas tiesnešu kompetencei.

"Mani pārsteidza nevis pats Saeimas lēmums, bet deputātu komentāri, kas, nepārzinot lietas materiālus, izteica komentārus par to, ka lieta safabricēta un notiek politiska izrēķināšanās" uzsvēra Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka operatīvo lietu ir iespējams uzsākt tikai tad, kad ir iegūta informācija ka kāda persona gatavojas vai jau ir izdarījusi noziegumu. Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā savākts pietiekams daudzums dokumentu un liecību, lai lietu ierosinātu. "Apgalvojumiem, ka notiek personiska izrēķināšanās vai ka lieta ir politisks pasūtījums nav nekāda pamata," uzsvēra Kalnmeiers.

Kalnmeiers apstiprināja, ka ģenerālprokuratūra saņēmusi Šlesera sūdzību par procesa virzītāja KNAB rīcību, tā tikšot izskatīta.

Ģenerālprokurors noraidīja apgalvojumu, ka lietas uzsākšanas laiks saistīts ar Valsts prezidenta vēlēšanām un atkārtoja jau ceturtdien izskanējušo, ka lietas uzsākšana saistīta ar informācijas noplūdi un publikācijas gatavošanu "Neatkarīgajā Rīta avīzē".

Ģenerālprokurors arī paziņoja, ka pēc pārbaudes nav saņemti nekādi pierādījumi par ārvalstu delegāciju noklausīšanos viesnīcā "Rīdzene".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!