Ģenerālprokurors Skrastiņš iesniedzis atlūgumu

Atlūgums iesniegts atbilstoši prokuratūras likuma 41. pantam. Pēc likuma, Skrastiņa pilnvaras beidzas pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš Augstākajai tiesai un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata.

Par savu atteikšanos no amata Skrastiņš informējis arī Valsts prezidenti un Ministru prezidentu.

Šī ir jau otrā reize pusotra gada laikā, kad Skrastiņš iesniedz atlūgumu. 1998. gada 12. augustā Skrastiņš paziņoja, ka atkāpjas no amata politiskā spiediena dēļ.

Tomēr pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem prokuratūras likumā, kas mazina politisko ietekmi uz ģenerālprokurora atcelšanu un prokuratūras darbu, Skrastiņš pirms pusotra gada tomēr palika savā amatā.

BNS jau ziņoja, ka, Saeimas izmeklēšanas komisijai pedofilijas lietā 16. decembrī publiskojot starpziņojumu, tās priekšsēdētājs Jānis Ādamsons sāka vākt parakstus ģenerālprokurora darbības pārbaudes ierosināšanai. Dažu stundu laikā vajadzīgo 34 parakstu vietā Ādamsons savāca pāri par 50.

52 deputātu pieprasījumu sākt ģenerālprokurora darbības pārbaudi decembra beigās nosūtīja Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam.

Taču viņš 28. decembrī paziņoja, ka nenorīkos tai īpaši pilnvarotu tiesnesi, jo pieprasījums nebija sagatavots atbilstoši likuma prasībām. Proti, tajā nebija minēts pamatojums, kas būtu par pamatu pārbaudes uzsākšanai.

Savukārt Ādamsons paziņoja par pārliecību, ka arī otrreiz savāks nepieciešamo parakstu skaitu Skrastiņa darbības pārbaudei.

Sakarā ar ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa atkāpšanos pirmdien atlūgumu pēc paša vēlēšanās iesniedzis arī viens no Skrastiņa vietniekiem Oļģerts Šabansks, BNS apstiprināja prokurors.

Šabansks bija arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors un viens no prokuroriem, kas vadīja pedofilijas lietas izmeklēšanu.

Ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa lēmums par atteikšanos no amata bijis pārsteigums vairākiem prokuratūras darbiniekiem.

“Es pieļauju, ka viņš izlēma šādi, lai nepiespiestu deputātus darīt nedemokrātisku darbu un negrozītu likumu viena cilvēka dēļ,” BNS sacīja virsprokurore Rudīte Āboliņa.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pauduši gatavību grozīt prokuratūras likumu, kas varētu skart ģenerālprokurora atcelšanas un apstiprināšanas kārtību.

“Visi prokurori cerēja, ka mēs cīnīsimies kopā. Viņš ir ļoti gudrs teorētiķis un izlēma šādi..” ar nožēlu teica Āboliņa.

Pārsteigumu BNS pauda arī virsprokurore Biruta Ulpe, taču viņa atteicās izteikt savas domas par Skrastiņa lēmumu.

Vaira Vīķe-Freiberga apšauba, vai ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa atkāpšanās ļaus sasniegt mērķi, ko vēlējušies Saeimas deputāti — panākt vispārēju Ģenerālprokuratūras darbības izvērtējumu.

Saeimas deputāti dažādi vērtē ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa pirmdien pieņemto lēmumu par atkāpšanos no amata.

Parlamentārās komisijas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons žurnālistiem atzina, ka atkāpšanās no amata no Skrastiņa puses bijis vīrišķīgs solis un, pēc viņa domām, ģenerālprokurors šādi rīkojies, jo ir objektīvi izvērtējis situāciju.

Ādamsons gan uzsvēra, ka izmeklēšanas komisija nepārtrauks darbu, lai panāktu Skrastiņa darbības izvērtēšanas likumību, jo tas esot nepieciešams “objektīvās patiesības noskaidrošanai”.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis izmeklēšanas komisijā Dzintars Rasnačs savukārt uzskata, ka Skrastiņš nav izturējis spiedienu.

Lai gan deputāts pozitīvi vērtē līdzšinējo Skrastiņa darbību, tomēr pēdējā laikā, pēc viņa domām, “kaut kas ar to kuģi nav kārtībā”.

Skrastiņa atkāpšanos Rasnačs vērtējot vairāk negatīvi nekā pozitīvi. Deputāts atturējās nosaukt personu, kas ir izdarījusi spiedienu uz Skrastiņu, tomēr viņš žurnālistiem ieteica painteresēties, ar ko kopš 16. decembra ir bijušas biežākās sarunas un tikšanās.

Tautas partijas deputāts Juris Dalbiņš žurnālistiem pauda viedokli, ka ģenerālprokurora atkāpšanās valstī ir negatīva. Viņaprāt, pēdējā laika procesi ir bīstami valstij, jo grauj demokrātisko sistēmu. Dalbiņš uzskata, ka lēmējvara “maisās izpildvaras jautājumos”.