Šogad kopumā sešas personas bija apstrīdējušas valsts drošības iestādes pieņemto lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu. Divos gadījumos ģenerālprokurors personu pieteikumus ir apmierinājis un atcēlis valsts drošības iestādes pieņemtos lēmumus.
Lēmumu pieņēmis toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un kāds no ģenerālprokurora pienākumu izpildītājiem – Ģenerālprokuratūras departamentu vadītājiem.
Arī Administratīvā apgabaltiesa šogad ir apmierinājusi vienu pieteikumu par drošības iestādes lēmumu pielaižu jautājumā, informēja tiesā.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram.
Ģenerālprokurora lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.
Latvijā ir trīs valsts drošības iestādes - Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.