Pacientu genoma un veselības datu bāzes izveidi Latvijā varētu pabeigt 2006.gadā, lekcijā par godu DNS molekulas struktūras atklāšanas 50.gadskārtai pieļāva profesors Valdis Pīrāgs.
Cilvēka genoma izpētes likums stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī. Pašlaik norit genoma projekta ieviešanas pilotfāze, kuras ietvaros Latvijas Onkoloģijas centrā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā izveidotas ārstu komandas, kuras strādā ar cilvēkiem, kuri piekrituši piedalīties projektā. No pacientiem anketu veidā tiek iegūta informācija par viņu veselību, iedzimtību, dzīves veidu u.tml., pastāstīja profesors.

Pīrāgs atzīmēja, ka Latvijā izvirzītais mērķis ir izveidot nacionāla mēroga genoma un veselības informācijas glabāšanas un apstrādes sistēmu, kas kalpos pētniecībai un ārstniecībai. Nākotnē veselības aprūpes organizācijas, pateicoties šai sistēmai, varēs iegūt informāciju par dažādu slimību riskiem.

Lektors atzina, ka pašlaik Latvijā ģenētiskā konsultēšana ir "bērnu autiņos", tādēļ nepieciešama DNS izmeklēšana. Ilgtermiņā mūsu valstī varētu veikt populācijas skrīningu, nosakot riska slimības noteiktiem cilvēkiem.

Genoma projekts plaši tiek realizēts Igaunijā, kur kopš 1999.gada darbojas Igaunijas Genoma fonds. Tā mērķis ir genoma datu bāzē iekļaut informāciju par miljons iedzīvotājiem. Iedzīvotāju genoma projekti tiek realizēti arī Lielbritānijā, Holandē un Austrijā, informēja Pīrāgs.

Latvijas Universitātes Zinātnes un tehnoloģijas muzejā šajās dienās aplūkojama izstāde "DNS 50".

1953.gadā divi jauni Kembridžas zinātnieki - amerikānis Džeims Votsons un brits Frensiss Kriks - atklāja, kā tiek fiksēta un pavairota katru dzīvu būtni nosakošā informācija. Tieši šis atklājums ļāva iegūt cilvēcei jaunus, ar gēnu un šūnu inženierijas metodēm iegūtus, agrāk pat neiedomājamus medicīnas preparātus un slimību diagnostikas līdzekļus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!