Pīrāgs atzīmēja, ka Latvijā izvirzītais mērķis ir izveidot nacionāla mēroga genoma un veselības informācijas glabāšanas un apstrādes sistēmu, kas kalpos pētniecībai un ārstniecībai. Nākotnē veselības aprūpes organizācijas, pateicoties šai sistēmai, varēs iegūt informāciju par dažādu slimību riskiem.
Lektors atzina, ka pašlaik Latvijā ģenētiskā konsultēšana ir "bērnu autiņos", tādēļ nepieciešama DNS izmeklēšana. Ilgtermiņā mūsu valstī varētu veikt populācijas skrīningu, nosakot riska slimības noteiktiem cilvēkiem.
Genoma projekts plaši tiek realizēts Igaunijā, kur kopš 1999.gada darbojas Igaunijas Genoma fonds. Tā mērķis ir genoma datu bāzē iekļaut informāciju par miljons iedzīvotājiem. Iedzīvotāju genoma projekti tiek realizēti arī Lielbritānijā, Holandē un Austrijā, informēja Pīrāgs.
Latvijas Universitātes Zinātnes un tehnoloģijas muzejā šajās dienās aplūkojama izstāde "DNS 50".
1953.gadā divi jauni Kembridžas zinātnieki - amerikānis Džeims Votsons un brits Frensiss Kriks - atklāja, kā tiek fiksēta un pavairota katru dzīvu būtni nosakošā informācija. Tieši šis atklājums ļāva iegūt cilvēcei jaunus, ar gēnu un šūnu inženierijas metodēm iegūtus, agrāk pat neiedomājamus medicīnas preparātus un slimību diagnostikas līdzekļus.