Rīgas domes (RD) opozīcijai par jautājumu uzdošanas ilguma ierobežojumu atcelšanu jācīnās administratīvajā tiesā, intervijā Latvijas Radio ceturtdien, 12. jūlijā, teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Lai gan iepriekš Gerhards ar RD iesaistījās cīņā par "jautājumu kvotu" atcelšanu, izdodot rīkojumu, kas atcēla martā pieņemto trīs jautājumu limitu, tagad ministrs norāda – opozīcijai par līdzīgu normu atcelšanu jācīnās administratīvajā tiesā.
Gerharda nostāju mainījis Satversmes tiesas (ST) spriedums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) strīdā ar Salaspils novada pašvaldību.
ST secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus – administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus, kā arī pašvaldības politiskus lēmumus.
"Ja [deputāti] uzskata, ka viņu individuālās tiesības ir aizskartas, jāseko ST lēmumam un jāvēršas administratīvajā tiesā," intervijā Latvijas Radio teica Gerhards.
VARAM vadītājs piebilda, ka būtiskas prettiesiskas rīcības gadījumā viņš Saeimā var ierosināt konkrētās pašvaldības domes atsaukšanu, bet šādam solim nepieciešams izvērtējums.
Domstarpības par jautājumu uzdošanu RD sākās 1. martā, kad pēc diskusijām visas nakts garumā RD pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas liedza deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem.
Gerhards pēc vairākkārtējiem draudiem RD 26. martā izdeva rīkojumu, kas "jautājumu grožus" atcēla. Ministrs rīkojumu pamatoja ar to, ka šis un citi grozījumos iekļautie punkti liedz deputātiem iespējas sēdēs noskaidrot visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu pieņemt izsvērtu, tiesisku un iedzīvotāju interesēm visvairāk atbilstošu lēmumu.
Taču RD koalīcija tūdaļ pēc Gerharda rīkojuma izdošanas sasauca ārkārtas sēdi, kurā pieņēma 20 minūšu ilgu taujāšanas ierobežojumu. Tā kā pēc Ušakova paraksta nolikums spēkā stājas nākamajā dienā, RD ārkārtas sēde, kurā sprieda par pašvaldības budžeta grozījumiem, notika pēc jaunās kārtības.
Savukārt aprīlī ārkārtas sēdē RD atkal grozīja pašvaldības nolikumu, svītrojot trīs jautājumu limitu, bet paturot spēkā 20 minūšu laika ierobežojumu ziņotāja izprašņāšanai par lēmumprojektu, tādējādi formāli izpildot VARAM rīkojumu pārtraukt deputātu darba ierobežošanu.
VARAM ir aicinājusi atcelt arī 20 minūšu ierobežojumu. Taču jauns rīkojums līdz šim nav izdots.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) vairākkārt ir uzsvēris, ka darbam jānotiek RD komitejās, kur jautājumu uzdošanas iespējas nav ierobežotas. Komitejās jautājumus drīkst uzdot arī deputāti, kas nav attiecīgās komitejas locekļi.
Taču, piemēram, 14. maijā Pilsētas attīstības komitejas sēdē šī kārtība nestrādāja, novēroja portāls "Delfi". Deputātiem spriežot par Skanstes revitalizācijas projektu, jautājumus ziņotājiem vēlējās uzdot arī komitejā nestrādājošie deputāti Inese Andersone (V) un Lauris Ērenpreiss (V). Lai gan sākotnēji abi domnieki tika pie vārda, diskusijām ieilgstot, komitejas deputāts un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) ierosināja jautājumu uzdošanu pārtraukt, ko ar koalīcijas deputātu balsīm atbalstīja.
Savukārt 28. marta RD sēdē Ušakovs pirmo reizi izmantoja pašvaldības nolikuma grozījumos iestrādāto iespēju nodot "diskutablo" jautājumu otrreizējai caurskatīšanai komitejā. Proti, todien jautājumu uzdošana "Rīgas pilsētas arhitekta biroja" vadītājam Gvido Princim ieilga deputātes Andersones intereses dēļ.
Kad jautājumiem atvēlētais laiks iztecēja, Ušakovs pārtrauca deputātus. Mērs norādīja, ka rindā uz jautājumu uzdošanu vēl gaida vairāki deputāti. Tāpēc deputātiem un Princim bija jāatgriežas Pilsētas attīstības komitejā, kur iztaujāšana varēja turpināties. Taču, kad jautājumu atkal skatīja atbildīgajā komitejā, opozicionāru interese par jautājumu bija apsīkusi – Princim uzdeva vien pāris jautājumus.
