‘GfK’ pārsūdzējis Darba inspekcijas lēmumu

Pieteikums iesniegts otrdien, un VDI solījusi to izskatīt 30 dienu laikā.

Pētījumu kompānijas vadītāja stāsta, ka nosūtītajā sūdzībā "GfK" pauž viedokli par vairākiem lēmuma punktiem. "GfK" uzskata, ka VDI ir sašaurināta izpratne par nodarbinātību un uzņēmumu tiesībām slēgt arī cita civiltiesiska rakstura sadarbības līgumus, jo pētījumu kompānijas uzņēmējdarbības specifika nosaka, ka dažādiem pētījumiem ir nepieciešami atšķirīgi dati, iegūstami ar dažādām metodēm un dažādos Latvijas reģionos ar izteiktu neregularitāti, tādēļ uzņēmumus šim uzdevumam piesaista dažādus intervētājus dažādos Latvijas reģionos, ar kuriem tiek slēgti uzņēmuma darba līgumi par konkrēta uzdevuma izpildi noteiktā termiņā.

""GfK" vēlas norādīt, ka tautsaimniecības kontekstā ar nodarbinātību tiek aptverta visa reāli nodarbinātā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa, ne tikai darbinieki - darba tiesisko attiecību subjekti, bet arī uzņēmēji un pašnodarbinātie," atzīmē uzņēmuma vadītāja.

Tāpat iesniegumā norādīts, ka VDI, kā nelegālo nodarbinātību traktējis kandidātu piemērotības testu veikšanu.

""GfK" nevienam neuzspiež veikt testa uzdevumu un tā rezultātus neizmanto sava labuma gūšanai. "GfK", lai piesaistītu tikai godīgus, saprātīgus un atbildīgus intervētājus, piedāvā jebkuram kandidātam veikt testa uzdevumus, lai gan kandidāts, gan uzņēmums saprastu, vai kandidātam varēs uzticēt piedalīties reālos klientu pasūtītos darbos. Kandidātiem tiek izskaidrots testa uzdevumu būtība un pretendents parakstās, ka viņš apzinās, ka par testa uzdevumu veikšanu netiek maksāts. Šajā gadījumā, pēc uzņēmuma domām, neiestājas būtiskas darba attiecību raksturojošas normas," klāsta Skrūzkalne.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" svētdien ziņoja, ka "GfK", kura ieguvusi valsts pasūtījumu par trīs miljoniem latu un veiks pavasarī gaidāmo tautas skaitīšanu, nelegāli nodarbinājusi aptauju veicējus jeb intervētājus.

VDI pārstāve Baiba Puķukalne skaidro, ka šīs personas bez darba līguma rudenī strādājušas vairākus mēnešus un tas uzskatāms par būtisku darba tiesisko attiecību pārkāpumu, par ko arī uzņēmumam piemērots 2000 latu liels naudas sods.

Savukārt Skrūzkalne uzskata, ka tas ir organizēts pasākums, lai nomelnotu pētījumu uzņēmuma reputāciju, un to veikuši konkurenti. Viņa uzskata, ka konkurenti uzpirkuši cilvēkus, lai tie nāktu un pieteiktos darbā un pēc tam ietu sūdzēties uz VDI.

Pārējie tautas skaitīšanas konkursa dalībnieki - sabiedriskās domas pētījuma centrs "SKDS" un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra "TNS Latvia" - Skrūzkalnes izteiktās aizdomas noraida.

SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš atzīmēja, ka šajā jautājumā viņam nav ne viedokļa, ne komentāra. "Nezinu, ko "GfK" vadītāja ar savu izteikumu ir domājusi, taču manis vadītais pētījumu centrs nekad ne pret vienu nekādas sazvērestības nav veicis," norāda Kaktiņš.

Savukārt "TNS Latvia" valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma uzver pozitīvo faktu, ka līdz ar tautas skaitīšanas projektu 2011.gadā Latvijas pētniecības nozarē ieplūdīs vairāk valsts finansējuma nekā līdz šim, kas neapšaubāmi veicinās visas nozares izaugsmi.

"Ir arī skaidrs, ka, lai veiksmīgi un bez šādiem nepatīkamiem starpgadījumiem apsaimniekotu tik atbildīgu un apjomīgu pasūtījumu, pētnieciskajai aģentūrai ir nepieciešama ilggadīga profesionālā pieredze, kā arī sakārtotas, caurspīdīgas un pārbaudītas iekšējās sistēmas gan tehnoloģiskajā, gan organizatoriskajā ziņā. Un tomēr, vēl būtiskāks jautājums, ko šādos gadījumos ir vērts uzdot katram pašam sev, - kas ir tie iemesli, kuri, iespējams, radījuši konkrētās aizdomas par kādiem aspektiem uzņēmuma darbībā, un, vai konkrētais uzņēmums ir darījis pietiekami, lai sistēmu sakārtotu," norāda Krivma.

Kā ziņots, pērn novembrī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāva Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) slēgt 2,78 miljonus latu vērto līgumu ar "GfK" par 2011.gada tautas skaitīšanas veikšanu. Tautas skaitīšana visā Latvijā notiks no 1.marta līdz 31.maijam.