Ģimenes ārsti neziņā par vakcinācijas plānu pret Covid-19
Foto: LETA

Ģimenes ārstus pārstāvošās organizācijas pašlaik ir neziņā par Latvijas vakcinācijas plānu pret Covid-19, un lielāku skaidrību cer gūt trešdien, 6. janvārī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide pastāstīja, ka aizvadītā gada nogalē noticis izglītojošs seminārs par vakcīnām un grupām, kas tiks vakcinētas prioritāri. Taču neesot saņemta informācija, kuru sabiedrības grupu vakcinēšana būs jānodrošina ģimenes ārstu praksēm.

"No Veselības ministrijas (VM) neesam saņēmuši imunizācijas plānu, un neesam arī bijuši iesaistīti tā izstrādē," atzina Veide.

Asociācijā cer, ka lielāku skaidrību varētu gūt trešdien plānotajā attālinātajā sapulcē ar VM, taču arī tās darba kārtības asociācijai vēl nav.

Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska stāstīja, ka trešdien ir plānota attālinātā tikšanās ar VM un abām asociācijām. Viņai zināms, ka pasākumā plānots informēt par Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktās ģimenes ārstu aptaujas rezultātiem par vakcināciju pret Covid-19.

Kozlovska sacīja, ka NVD viņas praksi jau ir aptaujājis, taču neesot skaidras programmas - kur un kā notiks vakcinācija. "Turklāt ne jau visi ģimenes ārsti to darīs. Tā būs brīvprātīga izvēle," skaidroja Kozlovska.

Jau ziņots, ka Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošana pamatā tiek saistīta ar "AstraZeneca" vakcīnām, bet galvenās vakcinēšanas jaudas varētu nodrošināt ģimenes ārsti un privātās ārstniecības iestādes, liecina VM izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns, kuru otrdien izskatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Plāns valdībā tiek skatīts pēc tam, kad gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan atsevišķas politiskās partijas ir veltījušas pārmetošus jautājumus VM par to, ka Latvijai trūkstot "skaidra un ikvienam saprotama vakcinācijas pret Covid-19 plāna". Politiķu neizpratni raisījuši jautājumi, kāpēc vakcinēšanas pirmajās dienās Latvijā vērojams zems temps, kas, piemēram, atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, un kāpēc veselības nozare plānojusi iegādāties salīdzinoši mazu skaitu "Pfizer" vakcīnu, kas pašlaik vismaz Eiropas Savienībā ir vienīgās apstiprinātās un lietojamās vakcīnas pret Covid-19.

VM iesniegtais plāns liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms tiek saistīts ar "AstraZeneca" vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir aizkavējusies. Tiek plānots, ka no "AstraZeneca" gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no "BioNTech"/"Pfizer" - ap 98 000, no "CureVac" - 63 000, bet no "Moderna" - ap 42 000. EZA pašlaik kā otro vērtē "Moderna" pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.

Līdzīgi arī gada otrajā ceturksnī lielāko vakcīnu skaitu - ap 850 000 - iecerēts iegūt no "AstraZeneca". Eksperti un amatpersonas ir skaidrojuši, ka "AstraZeneca" vakcīnas salīdzinājumā ar "BioNTech"/"Pfizer" izstrādājumiem ir vienkāršāk izplatāmas un lietojamas, jo tām ir mazāk specifiskas prasības glabāšanas temperatūrai, turklāt tās esot arī lētākas.

Atbilstoši EZA plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021. gada janvārī tiks piegādātas vakcīnas, lai nodrošinātu ārstniecības personu vakcināciju un 2021. gada janvārī vai februārī uzsāktu ilgstošas sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju, ko turpinās 2021. gada februārī.

Plānots, ka 2021. gada februārī būs iespēja uzsākt senioru, kas ir vecāki par 80 gadiem, vakcināciju. Tādējādi tiek prognozēts, ka pirmajā gada ceturksnī, ja būs optimāla vakcinējamo līdzestība, esot iespējams nodrošināt vakcinācijas iespēju 16% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā līdz 2021. gada marta beigām ražotāji solījuši piegādāt vakcīnas ap 325 000 cilvēku vakcinācijai.

Lai bez rindām veiktu prognozēto vakcinējamo cilvēku apjomu, 2021. gada pirmajos trijos mēnešos būtu jānodrošina vidēji 50 131 vakcinācijas epizode nedēļā, atbilstoši pieejamo vakcīnu apjomam katrā mēnesī. No 2021.gada aprīļa līdz jūnijam prognozētais piegādāto vakcīnu apjoms dubultosies, līdz ar to plānā tiek atzīts, ka būtu jādubulto vakcinācijas kabinetu kapacitāte, nodrošinot 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā.

Plānā galvenās vakcinēšanas jaudas tiek saistītas ar ģimenes ārstiem un privātajām ārstniecības iestādēm, taču nav lasāms, vai ar tām jau tiek slēgti līgumi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

VM lēš, ka privātie veselības centri varētu nodrošināt ap 25 600 vakcinācijas nedēļā, tostarp "MFD grupa" - ap 17 000, "Veselības centru apvienība" - ap 3700, "Veselības centrs 4" - ap 1800, bet pārējie - ap 3000.

Ģimenes ārstu prakses spēšot nodrošināt ap 25 000 vakcināciju nedēļā, valsts un pašvaldību slimnīcas - ap 10 000, pašvaldību ambulatorās ārstniecības iestādes - ap 5000, tādējādi kopējā vakcinēšanas jauda tiek lēsta ap 65 600 potēm nedēļā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš NVD Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form