Foto: RIA Novosti/Scanpix
Ģimenes ārsti vērsušies pie premjera un veselības ministres ar kategoriskiem iebildumiem pret iecerētajām izmaiņām veselības aprūpes sistēmas finansēšanā, kas paredz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniegt tikai nodokļu maksātājiem. Ārsti uzsver, ka tā ir diskriminācija un iedzīvotāju veselības apdraudējums.

Vēstulē amatpersonām Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzsver, ka veselības aprūpes finansēšana nedrīkst būt diskriminējoša un tai jāatbilst Satversmei, "veselības aprūpi nedrīkst izmantot kā instrumentu politiskajās cīņās un kā soda līdzekli nodokļu nemaksāšanas gadījumos, vai tam līdzīgi".

"Nodokļu maksāšana vai nemaksāšana nevar būt par iemeslu, lai cilvēkam atteiktu medicīnisko palīdzību, kas pārsniedz neatliekamo palīdzību," uzskata ārsti. Viņi arī norāda, ka veselības finansēšanas modeli nevar vērst pret mazaizsargātām vai pat neaizsargātām iedzīvotāju kategorijām , un tā nevar būt mēģinājums uz sabiedrības veselības un cilvēka dzīvības apdraudējuma rēķina kāpināt veselības aprūpes budžetu.

Asociācijas uzsver, ka vispirms veselības nozares budžets ir jāpalielina pirms krīzes līmenī no 8,7% (šogad) līdz vismaz 11-12% no valsts budžeta izdevumiem (Pasaules Veselības organizācijas dati: 2007.g. - 11,85%, 2008.g. - 10,55%, 2009. un 2010.g. - 9,21%).

Asociācijas atzīst, ka veselības aprūpes finansēšana ir ļoti svarīga Latvijas valstij, bet, "konkrētajā izpildījumā jaunais finansēšanas modelis diskreditē un faktiski vēršas pret tautas interesēm, kas ir amorāli un acīm redzami apdraud Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāti, rada tiešus draudus sabiedrības veselībai un, iespējams, pat cilvēka dzīvībai".

Asociācijas norāda, ka vēlme ārzemēs strādājošajiem pilsoņiem likt maksāt par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā sevi neattaisno, jo "pilsoņi, kas uz īsu brīdi iebrauc Latvijā, tāpat ir spiesti, piemēram, izmeklējumus apmaksāt no savas kabatas, jo rindas ir pietiekami garas, lai dažu dienu, vai pat nedēļu laikā, tās nevarētu izstāvēt".

Veselības ministrijas izstrādātajā finansēšanas koncepcijā minēts, ka visi iedzīvotāji saņems tikai neatliekamo palīdzību un palīdzību specifisku saslimšanu gadījumos, tai skaitā, infekcijas slimības, cukura diabēts, onkoloģiskās slimības u.c., kā arī grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām. Pārējo valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt nodokļu maksātāji un attaisnotie nodokļu nemaksātāji.

Taču asociācijas norāda, ka, piemēram, bezdarbnieks saskaņā ar koncepciju saņem veselības aprūpi ne ilgāk kā sešus mēneši pēc statusa zaudēšanas. "Nav skaidrs, kas notiek ar šo cilvēku, ja viņš neatrod darbu. [..] Ja cilvēkam, piemēram, 60 gadu vecumā nācies zaudēt darbu, tad viņš 6 mēnešus pēc bezdarbnieka statusa zaudēšanas ar visu savu slimību sarakstu un biezo ambulatoro karti, paliek ārpus veselības aprūpes, neraugoties uz ilgi un godīgi nostrādāto mūžu," pauž ārsti.

Tāpat jaunietis saskaņā ar koncepciju pēc skolas un augstskolas beigšanas tikai 9 mēnešus ir valsts veselības aprūpē. "Taču šobrīd Latvijā jauniešu bezdarbs ir dramatiski audzis un patiešām pastāv risks, ka 9 mēnešu laikā darbu neizdosies atrast. Tātad faktiski jaunā koncepcija ir vēl viens elements, kas rosina jauniešus atstāt Latviju un meklēt darbu citā zemē," satraukumu pauž ārstu asociācijas.

"Un vispār, pēc šī modeļa nav skaidrs, kā pacients nokļūs pie diagnozes vai iekļūs kādā no stāvokļiem, kuru ārstēšanu valsts apmaksās, ja viņam nav naudas un saslimšana vai stāvoklis nav acīmredzams. Savukārt, pēc tam neatliekamos un "ielaistos" gadījumos valsts segs daudz dārgāku ārstēšanos stacionārā un būs spiesta nodrošināt citas sociālās garantijas smagākiem pacientiem," secina asociācijas.

Jau ziņots, ka janvārī valdības komiteja nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.

VM piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). VM skaidro, ka vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.

Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!