Foto: Shutterstock
Vairāku ģimenes ārstu, kā arī biedrības "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" pieteikums pret valsti par koplīgumu ir skatāmas administratīvā procesa kārtībā, 21. februārī nolēmuši Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāji.

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdē izlemts, ka primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana neatkarīgi no ģimenes ārsta izvēlētās darbības formas – pašnodarbinātā statusā vai slēdzot līgumu ar ārstniecības iestādi, ir valsts pārvaldes funkcija, un attiecīgais starp ģimenes ārstiem un valsti slēdzamais līgums ir publisko tiesību līgums, liecina informācija Augstākās tiesas mājas lapā.

Ģimenes ārstu interese panākt, lai valsts un ģimenes ārstu tiesiskajās attiecībās tiek atzītas no Satversmes 108. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības uz koplīguma noslēgšanu, ir vērtējama administratīvā procesa kārtībā. Satversmes 108. panta pirmais teikums nosaka: "Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot."

Ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot izšķirt lietas pakļautības jautājumu, bija vērsies Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, kura tiesvedībā vairāku pieteicēju, tai skaitā „Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas", pieteikums, ar kuru viņi vērsušies tiesā, jo vēlas, lai valsts nodrošina pieteicēju kā ģimenes ārstu kolektīvo darba tiesību aizsardzību, tostarp nodrošinot tiesības uz kolektīvajām sarunām un koplīgumu.

Pieteicēju mērķis ir panākt, lai pieteicēju un valsts starpā nodibinātajās tiesiskajās attiecībās tiek nodrošinātas no Satversmes 108. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības. Tādā veidā pieteicēji vēlas risināt jautājumus par ģimenes ārstu darba apstākļu uzlabošanu, taisnīga atalgojuma noteikšanu un sociālo aizsardzību.

Senāta departamentu priekšsēdētāji sēde secināja, ka vispārīgi kolektīvā darba tiesību aizsardzība, tostarp tiesības un koplīgumu, kā arī tiesības streikot, ir darba tiesiskajām attiecībām raksturīgi darbinieku tiesisko interešu aizsardzības elementi.

Taču tas automātiski nenozīmē, ka jebkuri apsvērumi par šo elementu attiecināšanu uz cita veida tiesiskajām attiecībām ir pakļauti izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā. Pieteikuma pakļautības noteikšanā izšķiroša nozīme ir tam, kāda veida tiesiskās attiecības saista pieteicējus un valsti.

Senāta praksē jau iepriekš ir atzīts, ka, ņemot vērā, ka primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir valsts pārvaldes funkcija, attiecīgais starp ģimenes ārstiem un valsti slēdzamais līgums ir publisko tiesību līgums.

Tādējādi neatkarīgi no ģimenes ārsta izvēlētās darbības formas ģimenes ārsta un valsts starpā nodibinātajām attiecībām ir publiski tiesiska daba, un šo attiecību saturu nosaka publisko tiesību līgums un attiecīgie normatīvie akti.

Tādēļ pieteicēju interese panākt, lai valsts un pieteicēju tiesiskajās attiecībās tiek atzītas no Satversmes 108.panta pirmā teikuma izrietošās tiesības, ir vērtējama administratīvā procesa kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!