Ģimenes jēdziens – par atbalstu Satversmes grozījuma izskatīšanai Saeimā lēmis frakciju vairākums
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 14. janvārī, kad Saeimas sēdē tiks lemts par Nacionālās apvienības (NA) frakcijas pirms nedēļas iesniegto Satversmes grozījumu, kas skar ģimenes jēdzienu 110. pantā, tas varētu gūt pietiekamu atbalstu, lai tiktu nodots visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju. Likumprojekta nodošanai komisijai pietiek ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, tomēr, ja Saeima turpinās šī likumprojekta izskatīšanu, tad būs nepieciešams daudz lielāks deputātu atbalsts. Ja likumprojekts komisijām netiek nodots, tad tas ir noraidīts, un Saeima neturpina darbu pie tā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Dienu pirms balsojuma par nodošanu komisijām portāls "Delfi" apkopoja Saeimas frakciju viedokļus par Satversmes grozījuma projektu, kas izraisījis plašu un pretrunīgu reakciju sabiedrībā, nodošanu komisijām.

Divas pret

Jau pirmdien, 11. janvārī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šo likumprojektu raksturoja kā "nevietā un nelaikā" iesniegtu. Trešdien viņa vadītās partiju apvienības "Jaunā Vienotība" frakcija lēmusi neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, jo šobrīd nav jāšķeļ sabiedrība, portālam "Delfi" apliecināja frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Frakciju "Attīstībai/Par" divas pārstāvošās partijas, kurām frakcijā ir lielākā daļa deputātu, izplatījušas atsevišķus paziņojumus presei, taču abas norāda, ka šāds Satversmes grozījums nav atbalstāms.

"Šībrīža situācijā valstij jābūt saliedētai, nevis jāmeklē iemesli, lai sabiedrību šķeltu," norāda "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Ijabs. "NA labi apzinās, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu šādas izmaiņas Satversmē nevar tikt pieņemtas. Tāpēc esmu pārsteigts, ka tik pieredzējis partneris šo krīzes laiku izmanto populistiskiem gājieniem, ļoti labi apzinoties, ka reāls rezultāts nav iespējams. "Latvijas attīstībai" savu nostāju pēkšņi nemainīs – mēs aizstāvēsim visas ģimenes," vēsta Ijabs.

"Tā vietā, lai īstenotu cilvēkmīlestības principus, Latvijā politisko mērķu labad sabiedrība tiek sašķelta un notiek mēģinājums valsts pamattiesību dokumentā dalīt ģimenes pareizajās un nepareizajās. "Kustība "Par!"" to uzskata par uzbrukumu cilvēka cieņas pamatvērtībā balstītas nediskriminējošas valsts principiem," uzsver Marija Golubeva, "Kustības "Par!"" valdes locekle un "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītāja, piebilstot, ka NA rīcība ir rupjš koalīcijas sadarbības līguma pārkāpums.

Taču no septiņām Saeimas frakcijām šīs ir divas vienīgās, kuras paudušas noraidošu nostāju. Saeimas lielākā frakcija "Saskaņa" trešdien izplatīja paziņojumu, kurā pārmet NA sabiedrības šķelšanu dziļas krīzes laikā, tomēr izvēlējusies balsojumā nepiedalīties.

"Satversmes tiesas dažādi interpretējamais lēmums ir medusmaize nacionāļiem, lai eksponētos par galvenajiem tradicionālo vērtību sargātājiem. Ar visām savām līdz perfekcijai izkoptajām metodēm – sabiedrību šķeļot, pretstatot un naidojot. Ir diezgan skaidrs, ka NA Satversmes grozījuma projektam Saeimā nav pietiekama atbalsta, taču ap to vingrot, ļaunumu un naidu šķiežot, varēs iespaidīgi," savu nostāju skaidro "Saskaņa".

Četras par

Tāda "Saskaņas" taktika var ietekmēt balsojuma iznākumu, jo attiecīgi mazāk vajag balsu par nodošanu komisijām, ja mazāks ir balsotāju kopskaits. Līdz ar to varētu pietikt ar NA, Jaunās konservatīvās partijas (JKP), "KPV LV", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un vairāku pie frakcijām nepiederošo deputātu, kādu Saeimā kopumā ir 13, balsīm, lai likumprojekts komisijām tiktu nodots un Saeimai būtu jāsāk tā izskatīšana.

Bez NA 12 deputātu lielās frakcijas par likumprojekta nodošanu komisijām lēmusi balsot arī "KPV LV" frakcija (10 deputāti), portālam "Delfi" sacīja frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens. Arī JKP (15 deputāti) atbalstīs šo lēmumu, sarunā ar "Delfi" apliecināja frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans, norādot, ka grozījums atbilst partijas konservatīvajām vērtībām un Saeima ir īstā vieta, kur diskutēt. "Svarīgākais ir uzsākt šo diskusiju," teica Feldmans.

Opozīcijā esošā ZZS trešdien izplatīja paziņojumu, ka ZZS valde ir vienojusies par atbalstu grozījumam Satversmes 110. pantā, lai valsts pamatlikumā nepārprotami nostiprinātu un skaidri definētu jēdzienu "ģimene", tāpēc ceturtdien Saeimas frakcijas deputāti balsos par grozījuma Satversmē nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās, lai uzsāktu plašu un izvērstu diskusiju par jēdziena „ģimene" izpratni. ZZS arī piebilst, ka gadījumā, ja Saeima kā likumdevējs nespēs vienoties par šādas diskusijas uzsākšanu vai arī netiks savākts nepieciešamais konstitucionālais vairākums, lai veiktu grozījumu Satversmē attiecībā uz 110.pantu – tad šis jautājums kā būtiski svarīgs sabiedrībai ir jānodod tautas nobalsošanai. ZZS Saeimā ir deviņi deputāti.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems portālam "Delfi" sacīja, ka par šī likumprojekta nodošanu komisijām balsos arī viņš un vēl trīs Saeimas deputāti, kas iesaistīti jaunās partijas "Likums un Kārtība" dibināšanā.

Ceturtdien gan nav paredzamas plašas debates par šo jautājumu, jo Saeimas kārtības rullis pie likumprojekta nodošanas komisijām dod iespēju debatēs izteikties tikai vienam deputātam par un vienam pret. Debatēm jau pieteikušies Marija Golubeva (AP) un Jānis Iesalnieks (NA).

Jau ziņots, ka, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, ceturtdien, 7. janvārī, NA frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu.

Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.

NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.

NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

Tāpat ziņots, ka pēc šī grozījuma iesniegšanas Saeimā virknē sabiedrisko organizāciju un dažu politisko partiju jaunatnes organizācijas paudušas kategoriskus iebildumus pret šo likumprojektu. Kritiku izteikuši arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība Ivars Ijabs "Kustība "Par!"" KPV LV Aldis Gobzems Ēriks Pucens Ainars Latkovskis Ģimene Jānis Iesalnieks Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Saskaņa Satversme Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form