Ģimenes valsts pabalsta reforma un citas izmaiņas sociālajā jomā 2022. gadā
Foto: LETA

2022. gadā spēkā stāsies ģimenes valsts pabalsta reforma. Līdz nākamā gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamo minimumu palielinās no 330 līdz 350 eiro mēnesī, kā arī nākamgad sociālajā jomā spēkā stāsies vairākas izmaiņas, kas skars pašnodarbinātos, par gaidāmajām izmaiņām sociālajā jomā 2022. gadā portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2022. gadā stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Turpmāk nebūs atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanu. Par vienu bērnu, kurš ir vecumā no viena līdz 20 gadiem, ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Vairāk par gaidāmajām izmaiņām, ko ieviesīs ģimenes valsts pabalsta reforma, var lasīt šeit.

Tāpat nākamgad palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās viņam paredzēto finansiālo atbalstu par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru. Nākamgad arī valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.

2022. gadā paplašinās iespējas saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību. To varēs iegūt arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.

Gada garumā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Izmaiņas pensiju sistēmā

No 2022. gada 1. janvāra tiesības uz valsts vecuma pensiju būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadus un trīs mēnešus, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, proti, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un trīs mēnešu vecumu.

Jau vēstīts, ka no 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās. Proti, ik gadu tas pieaug par trīs mēnešiem, līdz 2025. gadā pensionēšanās vecums būs 65 gadi.

Tāpat līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimumu palielinās līdz 2 100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd pensionāra neapliekamais minimums ir 330 eiro mēnesī). Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamo minimumu palielinās līdz 500 eiro mēnesī.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā.

Izmaiņas pašnodarbinātajiem

Pašnodarbinātajiem no lauksaimnieciskās ražošanas vai intelektuālā īpašuma ienākuma obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu. Līdz nākamā gada 17. janvārim pašnodarbinātajam jāiesniedz ziņojums par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un līdz nākamā gada 23. janvārim jāveic obligātās iemaksas.

2022. gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta (MK) noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz MK noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic obligātās iemaksas vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10% pensiju apdrošināšanai.

Šobrīd Latvijā minimālā mēnešalga ir 500 eiro mēnesī.

Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 MK noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz VID apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.

Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim var iesniegt VID apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš obligātās iemaksas veic no faktiskā ienākuma.

Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu.

Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.

Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai sakarā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Citas izmaiņas

Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu, un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī saņēmusi atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

Tāpat no 2022. gada 1. aprīļa, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām (šobrīd desmit kalendāra dienām).

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Labklājības ministrija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form