Ģimenes valsts pabalstu palielinās; premjeram bažas par nevienlīdzības nemazināšanos
Foto: Valsts kanceleja

Izpildot jau pērn rudenī budžeta sarunās valdošajā koalīcijā panākto vienošanos par ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) reformu no 2022. gada, Ministru kabinets trešdien, 24. martā, atbalstīja attiecīgu likumprojektu, ko nosūtīs izskatīšanai Saeimā. Lai gan pabalsta reforma paredz izmaksājamo summu palielināšanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē pauda bažas, ka tas nemazinās nevienlīdzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdībā atbalstītais Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā"" paredz, ka no 2022. gada tiks mainīta ĢVP piešķiršanas kārtība un apmērs. Pabalsta apmērs turpmāk būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, un tas neparedzēs izmaksāt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par apgādībā esošu vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Piemēram, ja vecāki audzina trīs bērnus, tad viņi saņems ĢVP 225 eiro apmērā. Pie pašlaik spēkā esošās ĢVP sistēmas viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka jaunajā ĢVP sistēmā, ģimenei, kurā aug trīs bērni, ienākumi palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks palielinājums un atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus jaunā ĢVP pabalstu sistēma ir skaidrāk saprotama mērķgrupai, kā arī vieglāk administrējama, jo ĢVP vairs nesastāvēs no diviem mainīgajiem – ĢVP, kur tiek vērtēts, kurš pēc kārtas bērns piedzimis vecākiem, un ĢVP piemaksas, kur tiek vērtēts bērnu skaits ģimenē. Jaunajā ĢVP sistēmā ievērojami palielināsies atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras audzina divus un vairāk bērnus, tādējādi mazinot nabadzības riskus ģimenēm ar bērniem, kā arī veicinot dzimstības palielināšanos, teikts likumprojekta anotācijā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas ieviests jau 1992. gadā, šobrīd ir vienīgais universālais pabalsts, kuru regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā (atbilstoši noteiktajam bērnu vecumam, piesakoties pabalsta saņemšanai).

"Papildus tam, ka šogad tika palielinātas minimālās pensijas un citi pabalsti, nākamgad ķeramies klāt arī ģimenes valsts pabalstam, kura bāze nav pārskatīta kopš "latu laikiem". 1992. gadā to ieviesa astoņu latu apmērā un pēc tam konvertēja uz 11,38 eiro. Mana prioritāte ir ģimenes ar bērniem, kas ir Latvijas nākotne. Esmu pārliecināta, ka pabalsta celšana arī ir solis pretī mērķim palielināt dzimstību," tā uzsvērusi labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV).

Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra sēdē pieņemtais lēmums uzdeva Labklājības ministrijai sagatavot un līdz 2021. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, paredzot ĢVP izmaiņas ar 2022. gada 1. janvāri. Ministrija to gan iesniegusi pēc noteiktā termiņa, un pirmdien, 22. martā, šo jautājumu valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē aktualizēja arī Nacionālās apvienības pārstāvji, norādot uz ministrijas kavēšanos.

Tomēr sēdes laikā trešdien Kariņš uzdeva labklājības ministrei publisku jautājumu, par to, ka aizvien pabalstu sistēma netiek veidota, balstoties uz vajadzībām, un šis ir kārtējais pabalsts, kas tiek paplašināts ar gana prāvu summu, ko saņems ģimenes ar mazākiem ienākumiem un arī ģimenes ar lieliem ienākumiem. "Tātad mēs neesam ne soli tuvāk tam, lai pārveidotu mūsu pabalstu sistēmu tā, kā visas iestādes no malas un veselais saprāts mums iesaka? Mēs neveidojam sistēmu, kas būtu diferencēta pēc vajadzības, lai koncentrētu līdzekļus tur, kur vajag, bet atkal dodam visiem. Vai esmu pareizi sapratis?" pārjautāja Kariņš.

Petraviča paskaidroja, ka šis ir universāls pabalsts, ko arī līdz šim saņem visas ģimenes, kurām ir bērni. Lai ĢVP pārveidotu par mērķētu pabalstu, tas tiešām ir ļoti liels izaicinājums un risks, it sevišķi vērtējot to, kāda ir demogrāfiskā situācija valstī, un šajā brīdī arī sabiedrība tam īsti nav gatava, lai šķirotu ģimenes pēc ienākumiem, lai saņemtu ĢVP, norādīja labklājības ministre. Viņa atzina, ka ir citi atbalsta veidi, kuriem jābūt mērķētiem, bet ĢVP jābūt universālam atbalsta veidam.

"Skaidrs. Tas tad būtu universāls un nediferencēts pabalsts, kas nozīmē, ka mazāk naudas tiek tiem, kam tiešām ir vajadzība, jo nauda aiziet arī tiem, kam nav vajadzības. Un tā mēs turpinām un vēl pavairojam faktiski valstī esošo regresīvo sistēmu, jo diemžēl nediferencējot tiek palielināta plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem," secināja Kariņš.

Petraviča norādīja, ka to var risināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa palīdzību, bet Kariņš attrauca, ka cilvēki, kam ir mazi ienākumi, arī maksā salīdzinoši mazu nodokli. "Uzdevu jautājumu, saņēmu atbildi, bet saukt par reformu to ir puse taisnības, jo īsta reforma būtu padarīt sistēmu saprātīgu un diferencētu, ar mērķētu pabalstu. Šis nav tas," teica Kariņš.

Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (NA) piebilda, ka iedzīvotāji, kam ir lielāki ienākumi, arī veic lielākas nodokļu iemaksas, tādēļ var teikt, ka no šīm lielākajām iemaksām universālā pabalsta ietvaros iegūst viņi paši un arī tie, kuriem mazāki ienākumi un mazākas iemaksas. Parādnieks arī atgādināja, ka uz ĢVP ir jāpiesakās, jo to nepiešķir automātiski. Tāpēc cilvēki, kas uzskata, ka viņiem tas nav nepieciešams, var nepieteikties. Tā arī ir tā nosacīti regulējošā sistēma, skaidroja Parādnieks. Kariņš šajā brīdī diskusiju beidza, piebilstot, ka šī ir publiska sēde.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sacīja, ka saprot premjera bažas, bet valstī ir tik daudz runāts par demogrāfijas jautājuma svarīgumu, tāpēc ir liels gandarījums, ka no lielām runāts nonākts līdz reāliem darbiem. Ministrs uzsvēra, ka pabalstu izmaksai vajadzīgā summa – 80 miljoni eiro gadā – nenonāks nekur citur, kā tikai pie ģimenēm ar bērniem.

Ministru kabineta sēdes laikā Parādnieks arī uzsvēra, ka ar šo ĢVP reformu tiek sniegts viena gada lielākais finansiālais piešķīrums pēdējo desmit gadu laikā, un tas ir nopietns atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Petraviča valdības sēdē atgādināja, ka viena no valdības darba prioritātēm ir demogrāfiskās situācijas uzlabošana, plānojot radīt apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos un dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinās un palielinās remigrācija. Arī valdības deklarācija paredz pārskatīt ĢVP sistēmu tā, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no faktiski audzināmo bērnu skaita, būtiski palielinot intensitāti, sākot no diviem bērniem ģimenē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča Ģimenes valsts pabalsts Imants Parādnieks Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam