Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir iesniedzis Saeimas Juridiskajai komisijai grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem viņš iecerējis novērst situācijas, kad iesāktās lietas pret augstām valsts amatpersonām beidzas bez rezultāta, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.
Ministrijas preses paziņojumā citēts Ģirģens, kurš atzīmējis, ka ar grozījumiem tiks pastiprināta prokuratūras un ģenerālprokurora loma pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā. Turklāt iesniegtie grozījumi veicināšot arī ciešāku sadarbību starp izmeklētājiem un prokuratūru, tādā veidā nodrošinot augstāku izmeklēšanas kvalitāti.
Grozījumi paredz, ka tāpat kā valsts drošības iestādes, Iekšējās drošības biroja (IDB), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas arī Valsts robežsardzes vadītāju var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tā dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, piemērot drošības līdzekli, kā arī saukt pie kriminālatbildības, tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu.
Savukārt, ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama.
Tāpat grozījumi paredz, ka aizturot Valsts robežsardzes vadītāju, procesa virzītājam par to Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā nekavējoties jāinformē Iekšlietu ministriju.
Šādi grozījumi izstrādāti īsi pēc tam, kad IDB aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu, kuram tika piemērots liegums ieņemt amatu. Šis liegums gan tika atcelts vien 13 dienas vēlāk un Pujāts atsācis pildīt savus amata pienākumus.
Kā ziņots, IDB 4. septembrī aizturēja Pujātu. Viņš tika atbrīvots tajā pašā dienā un viņam tika piemērots drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu.
Pujātam tika piemērots aizdomās turētā statuss saistībā ar valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. IDB paziņoja, ka aizturēšana notikusi ar valsts austrumu robežas izbūvi saistītā kriminālprocesā. Amatpersona turēta aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību, atbilstoši nereaģējot uz pretlikumīgu rīcību Latvijas austrumu robežas izbūves procesā. Šīs amatpersonas bezdarbības rezultātā valstij iespējami ir nodarīti zaudējumi īpaši lielā – vairāku miljonu eiro – apmērā, norādīja IDB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
