Ģirģena padomniece Beata Jonite portālu "Delfi" informēja, ka sasauktā darba grupa strādājusi pie jautājumiem, kā izstrādāt atbilstošu juridisko ietvaru un rast rīkus cīņai ar viltus ziņām, dezinformāciju, propagandu un naida runu internetā.
Darba grupā piedalījušies pārstāvji no Saeimas analītiskā dienesta, Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta un Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes.
Ģirģens norādījis, ka, viņaprāt, šobrīd likumdošana nav pilnvērtīga – ne Krimināllikumā, ne Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ne likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nav definēta dezinformācija vai propaganda, kas ļautu veidot tālāku tiesību politiku un sodu sistēmu, taču ir kritiski svarīgi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī nepieļaut dezinformācijas ietekmi uz demokrātiskajiem un iekšpolitikas procesiem.
Tāpat iekšlietu ministrs saredz, ka nav arī efektīvu rīku, kā sociālo tīklu uzturētāji varētu dzēst viltus ziņas.
"Mēs nerunājam par runas vai preses brīvību, kas ir un būs demokrātiskas valsts pamatvērtība. Mēs runājam par subjektiem, kas apzināti kaitē mūsu neatkarīgās valsts nacionālajām interesēm un ar viltus saturu cenšas sagrozīt iedzīvotāju prātus. Ar pasivitāti mēs neatrisināsim nekādas problēmas, tā kā aicinu atbildīgās iestādes dotajā laika rāmī nākt ar konkrētiem, uz Saeimu virzāmiem priekšlikumiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu sabiedrībai redzamu rezultātu," savu redzējumu par darba grupas tikšanās rezultātu ieskicējis Ģirģens.
Ģirģens darba grupā uzņēmies atbildību par šāda regulējuma iniciatīvu apkopošanu un tālāku virzību, un ar visām iesaistītajām iestādēm norunāts, ka tās trīs nedēļu laikā sniegs priekšlikumus ar konkrētiem likuma grozījumu piedāvājumiem, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanu.
