Ģirģens sašutis par IZM plāniem iekšlietu koledžām atņemt augstskolu statusu
Foto: LETA

Izglītības ministrijas (IZM) precizētais konceptuālā ziņojuma "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" projekts paredz, ka iekšlietu resorā esošajām trīs augstākās izglītības iestādēm – Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzes koledžai un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai – tiks atņemts augstskolu institūciju statuss, tās padarot par profesionālās izglītības iestādēm.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV) satraukts par sekām, kādas šīs pārmaiņas varētu atstāt uz iekšlietu nozares prestižu un konkurenci, kā arī pauž nožēlu, ka projekta izstrādē Iekšlietu ministrijas (IeM) vai koledžu pārstāvji nav tikuši aicināti uz viedokļu apmaiņu koledžu statusa maiņas jautājumā, kas pamato daudzo neskaidro un diskutablo jautājumu pastāvēšanu, portālu "Delfi" informēja iekšlietu ministra padomniece Beata Jonite.

Jonite norāda, ka IeM koledžas pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas palikušas vienīgās valstī augstākās izglītības iestādes, kuras nodrošina personāla atjaunotni iekšlietu iestādēs, kā arī sniedz iespēju personām iegūt instruktoru–jaunāko virsnieku amatiem nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.

"Iekšlietu sistēmas koledžas ir Latvijas drošības asinsrite, un tās ir neatņemama iekšlietu sistēmas sastāvdaļa. Jau tagad ir grūtības aizpildīt esošās budžeta vietas, neskatoties uz to, ka visiem tiek nodrošinātas dienesta vietas, amatalga izglītības ieguves laikā un citas sociālās garantijas. Saskatu, ka, padarot koledžas par "profenēm", tiktu apzināti grauts to prestižs. Valsts policijai, robežsardzei un VUGD būs arvien lielākas grūtības ar jaunu, spējīgu un gudru darbinieku piesaisti, kas var atstāt smagas sekas uz mūsu valsts drošību un sabiedrisko kārtību. Šāds IZM lēmums ir nepamatots un neizdiskutēts," paudis Ģirģens.

Iepazīstoties ar projekta saturu, iekšlietu ministrs nav spējis rast skaidru atbildi uz jautājumu, kāpēc pastāvošajām un ar darba tirgu cieši saistītajām koledžām būtu jāzaudē augstākās izglītības iestāžu statuss, vienlaikus tām saglabājot iespēju īstenot augstākās izglītības studiju programmas, kā arī saglabājot kvalifikācijas prasības akadēmiskajam personālam un studiju programmu kvalitātes kritēriju atbilstību standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā. Iespējams, ka augstākās izglītības institūciju lielā skaita samazināšanas vārdā, IZM valdībā varētu referēt par sekmīgu reformu īstenošanu un augstākās izglītības sistēmas sakārtošanu, universitātes un augstskolas varētu būt gandarītas par konkurences samazināšanos, bet kādu būtisku pienesumu koledžu piespiedu statusa maiņa sniegtu Latvijas sabiedrībai, paudis Ģirģens.

Vienlaikus IeM norāda, ka pēc būtības institucionāls samazinājums arī netiktu panākts un augstākās izglītības studiju programmu klāsts saglabātos nemainīgi augsts.

IeM nesaskata piedāvātās tipoloģijas reformas loģiku un būtiskos ieguvumus, taču norāda, ka skaidri var iezīmēt potenciālos draudus – koledžu prestiža, starptautiskās sadarbības un konkurences kritums, kvalificēta akadēmiskā personāla zaudēšanas risks, zemāki konkursa rādītāji reflektantu uzņemšanā un attiecīgi zemāks studiju rezultātu sniegums. IeM arī norāda, ka katru gadu tās koledžām ir sīva konkurence ar citām Latvijas augstskolām, jo īpaši ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kura spēj piedāvāt lielākas izaugsmes iespējas un finansiālo nodrošinājumu, bet pēc augstākās izglītības iestādes statusa zaudēšanas, IeM koledžas vairs netiks vērtētas kā pilntiesīgs konkurents augstākajā izglītības telpā.

"Policisti un ugunsdzēsēji zemā atalgojuma dēļ tāpat ir spiesti strādāt vairākos darbos. Ja jau iekšlietu koledžas kļūtu par arodskolām, varbūt vienlaicīgi viņi varētu mācīties arī par apmetējiem, būvstrādniekiem un reģipša skrūvētājiem. Ja valdība kopumā neatbalstīs iniciatīvu palielināt iekšlietu nozares darbinieku atalgojumu, iespējams šāda dubultprofesijas iespēja arī šķistu loģiska," ironizējis ministrs.

Tāpat IeM norāda, ka no IZM projekta nav skaidrs, kas turpmāk būs koledžu akadēmiskais personāls, kāds būs to statuss, ja uz koledžām neattieksies Augstskolu likums. Nav skaidrots, kā mainīsies esošo pedagogu darba tiesiskās attiecības, kuri ievēlēti amatos saskaņā ar Augstskolu likumu. Tostarp rodas jautājums par pedagogu atalgojuma sistēmu. IeM norāda, ka pastāv risks, ka negatīvi mainīsies koledžu pedagoģiskā personāla atalgojums. Tomēr prasības koledžu akadēmiskajam personālam un atalgojums ir cieši saistīts ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Ja profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem atalgojums būs zemāks, kā augstskolu akadēmiskajam personālam, koledžas nevarēs piesaistīt augsti kvalificētu pedagoģisko sastāvu, pauž nozares ministrija.

Iekšlietu ministrs vērš uzmanību uz faktu, ka IeM koledžas ir dažādu profesionālo organizāciju, piemēram, Eiropas ugunsdzēsības dienestu koledžu asociācijas, Eiropas policijas koledžu asociācijas, Eiropas policijas koledžas, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" dalībnieces, kuras sadarbojas galvenokārt ar Eiropas augstākās izglītības telpas institūcijām. Projekts raisa neskaidrību arī par koledžu kā profesionālo izglītības iestāžu, tālāko darbību, piemēram, iespējām turpmāk iesaistīties "Erasmus+" programmās un piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, jo "Erasmsus+" hartu tiesīgas parakstīt tikai augstskolas, skaidrojis ministrs. Lai arī IZM projektā tiek paredzēts, ka arī turpmāk par profesionālās izglītības iestādēm pārtapušās koledžas varēšot netraucēti turpināt dalību "Erasmus+", atsaucoties uz jaunās "Erasmus+" regulas projekta definīcijām, dokumentāli apstiprinātas pārliecības par pilntiesīgu turpmāko IeM koledžu starptautisko sadarbību ministrijai nav, norādījis Ģirģens.

IeM pauž atbalstu centieniem sakārtot augstākās izglītības telpu Latvijā, taču vēlas, lai tādējādi netiktu mazināta koledžu loma, un tiktu pieņemti sociāli atbildīgi lēmumi, kas atbilstu labas pārvaldības un sabiedrības interesēm. IeM iebilst pret IeM koledžu statusa maiņu, to svītrošanu no augstāko izglītības iestāžu klāsta un pārveidošanu par profesionālās izglītības iestādēm, jo uzskata, ka šādas reformas var būtiski sarežģīt iekšlietu personāla politiku un negatīvi ietekmēt iekšējo drošību valstī. Savukārt Ģirģens paudis pārliecību, ka projektā paredzētos universitāšu un citu augstskolu attīstības mērķus un uzdevumus var īstenot, saglabājot koledžu pašreizējo statusu.

Tags

IZM Iekšlietu ministrija Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form