Ģirģens: ziedus pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā lielākoties iedzīvotāji nolika divatā
Foto: DELFI

Koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības Covid-19 pandēmijas laikā 9. maija norise bija izaicinājums dienestiem, taču šogad tas noritējis salīdzinoši mierīgi un ar astoņas reizes mazāk apmeklētājiem kā parasti, turklāt apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā, ar sabiedrisko attiecību speciālistes Beatas Jonītes starpniecību portālam "Delfi" norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, piebilstot, ka sociālajos tīklos izvietotās fotogrāfijas vai video no zināma leņķa var radīt optisko mānu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus," norāda ministrs.

Viņš arī papildina, ka, piemēram, 4. maijā viņš kopā ar savu dēlu nolicis ziedus pie Brīvības pieminekļa, svinot Latvijas neatkarības atjaunošanu. "Protams, pastāv izņēmumi attiecībā uz personām, kas atklāti cildina nacistiskās Vācijas un PSRS noziegumus pret cilvēci vai pārkāpj valstī noteikto sabiedrisko mieru un kārtību," pauž Ģirģens.

Iekšlietu ministrs skaidro, ka 9. maijā katru gadu Uzvaras pieminekli apmeklē vidēji ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju, kas rezultējas rupjos sabiedriskās kārtības traucējumos, pārmērīgā alkohola lietošanā un arī agresijā. Visu pandēmijas laiku Valsts un pašvaldības policija konsekventi strādājusi pēc preventīva modeļa, sākotnēji mutiski brīdinot par distances ievērošanu personas, uz kurām attiecas divu metru ierobežojumi. Šis modelis 9. maijā bija vērsts uz to, lai nepieļautu provokācijas un agresiju, skaidro Ģirģens. Tāpat, kā pie Brīvības pieminekļa, par rupjiem pārkāpumiem arī pie Uzvaras pieminekļa tika aizturētas atsevišķas personas un uzsāktas administratīvās lietvedības.

No viņa sniegtās informācijas izriet, ka šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa samazinājies aptuveni astoņas līdz desmit reizes. Proti, šogad 9. maijā Uzvaras pieminekli apmeklējuši kopumā ap 20 līdz 25 tūkstoši cilvēku. Ģirģens uzskata, ka šajā ziņā viens no faktoriem ir arī dienestu preventīvais darbs. Tāpat viņš uzsver, ka uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās un notikusi nemitīga cilvēku plūsmas maiņa.

Šogad, kā norāda Ģirģens, atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi.

Operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, taču pie paredzamā apmeklētāju skaita tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu vairākus kilometrus garu rindu, secinājuši klātesošie.

"Attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot divu metru distanci. Protams, mēs nevaram izslēgt, ka noteiktos laika brīžos cilvēki pulcējās, neievērojot divu metru distanci, taču arī policija atradās starp šiem cilvēkiem un pildīja savus dienesta pienākumus, tādēļ nebūtu pareizi iekšlietu dienestu darbu vērtēt pēc atsevišķām, sociālajos tīklos izvietotām fotogrāfijām vai video, kas no zināma leņķa var radīt optisko mānu. Būtu naivi domāt, ka uz 75. gadadienu kopš Otrā Pasaules kara beigām pie Uzvaras pieminekļa neviena nebūtu, taču, pateicoties dienestu darbam, novērsām iespējamās masveida nekārtības," uzsver iekšlietu ministrs.

"Jebkurā gadījumā šobrīd tiek analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek rūpīgi vērtēta Valsts policijas Kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu," piebilst Ģirģens. Viņš pirmdienas rītā ticies ar Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāju un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Grišinu un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, kas ziņojuši par dienesta pienākumu izpildi 9. maijā. Ģirģens sniedzis detalizētu paskaidrojumu par dienestu veikto darbu arī premjerministram Krišjānim Kariņam (JV), kurš 9. maijā publiski paziņoja, ka sagaida no iekšlietu ministra paskaidrojumus.

Runājot par veiktajām preventīvajām darbībām, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu, Ģirģens norāda, ka tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās, kas jau samazināja vēlmi noteiktam cilvēku lokam doties pie pieminekļa, tāpat tika liegta jebkāda ielas tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, īpaši ziedu tirdzniecība.

Ar tuvākajiem komersantiem, piemēram, degvielas uzpildes stacijām bijusi vienošanās, ka tiek liegti atsevišķi pakalpojumi, bet ap Uzvaras pieminekli izvietoti informatīvie baneri trīs valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci.

Tāpat Uzvaras pieminekļa pakājē policija pastāvīgi skaļruņos atgādinājusi brīdinājumu par nepulcēšanos, kā arī pie pieminekļa izvietotas distancēšanās attāluma zīmes analogi kā tie ir izvietoti tirdzniecības vietās.

Veikts arī preventīvs darbs ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem slēptajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.

Parka teritorijā sabiedriskās kārtības uzraudzībā iesaistīti vairāki desmiti policistu, kas, regulāri patrulējot kājām, pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai šīs prasības tiek ievērotas. Tāpat sabiedriskās kārtības uzraudzībā iesaistījušies kinologi un hipologi, kuri zirga mugurā pārredz situāciju no augstāka skatu punkta.

"Katru gadu iekšlietu dienesti ir melnā darba darītāji starp divām sašķeltām sabiedrības grupām ar lielu publisko rezonansi un neapmierinātību. Nav šaubu, ka kāda sabiedrības daļa vēlējās redzēt masveida aizturēšanas vai teritorijas norobežošanu, taču likums pret visiem ir vienāds, neatkarīgi no tautības, un iekšlietu dienesti nevar strādāt uz emociju pamata" noslēgumā norāda ministrs.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz aicinājumiem ievērot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un citas vispārpieņemtās normas, par kurām personas var saukt pie atbildības, policija 9. maijā Uzvaras pieminekļa apkārtnē konstatējusi vairākus pārkāpumus, par ko attiecīgi sāktas administratīvās lietvedības vai noformēti protokoli.

Kopumā likumsargi fiksējuši 44 pārkāpumus. Proti, 24 gadījumos fiksēta pulcēšanās un fiziskās distances neievērošana, sešos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, divos sīkais huligānisms, vienā lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana, trijos gadījumos Rīgas domes saistošo noteikumu pārkāpšana un astoņos gadījumos noformēts administratīvais protokols par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form