Ar birstēm viņi spodrina melnos zābakus. Pēdējos darbos pamatīgi nomālējāmies – pirms intervijas, pamanīti pagalmā, puiši kā atrunādamies nosmejas. Taču šis patiešām ir viņu brīdis – pie Jelgavas daļas ugunsdzēsējiem-glābējiem "Delfi" devās, jo viņiem izdevās tas, kas nemaz glābējiem neizdodas bieži. Proti, nejauši būt īstajā vietā īstajā laikā. Kā teica kolēģis portālā: "Ja nu šī nav haļava (no krievu val. – cūcene, veiksme), es nezinu kas ir".
26. augustā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji – Ingus Brands, Jānis Rihards un Deniss Dovnarovičs – devās uz Ozolnieku ezeru praktiskajās ūdenslīdēju nodarbībās un pēkšņi pamanīja un izglāba divus ezerā slīkstošus cilvēkus, tēvu un dēlu.
Jelgavas daļas komandieris šobrīd gatavo iesniegumu puišu apbalvošanai. Lēmumu par apbalvojuma veidu pieņems VUGD Vērtēšanas komisija, vēsta dienestā. Tomēr šis stāsts ir ne tikai par to dienu, arī par citām šo trīs glābēju zīmīgām dienām un par viņu ceļu līdz dienestam.
26. augusts bija karsta pirmdiena. VUGD glābējiem tā bija tā diena mēnesī, kad notika ūdenslīdēju praktiskās nodarbības, šoreiz Ozolnieku ezerā. Savā maiņā Deniss, Jānis un Ingus ir ne tikai ugunsdzēsēji-glābēji, bet arī papildus ieguvuši ūdenslīdēja kvalifikāciju. Mācībās viņi parasti modelē situācijas, ka ūdenī jāmeklē cietušais, un tad apseko ezeru.
Izkāpuši no mašīnas, puiši sadalījuši darbus – kurš paliks krastā, kuri divi dosies ūdenī nirt. Ingus jau vilcis hidrotērpu, Deniss ar Jāni nesuši ārā no mašīnas aprīkojumu. Jānis piegāja pie ezera paskatīties, kurā vietā labāk ienirt un pēkšņi izdzirdēja saucienus angļu valodā "help, help!" (no angļu val. palīgā) Pirmā doma bijusi: kāds atkal ākstās. Ne reizi vien, ieraugot ugunsdzēsēju mašīnu, cilvēki mēdz jokoties "palīgā, palīgā". "Turklāt tas, ka sauca angļu valodā Ozolniekos – tā nav parasta lieta," saka Jānis
