Pašlaik par Šengenas līguma pastāvēšanu problemātiskāks jautājums ir žogu būvēšana uz Eiropas Savienības (ES) robežām, ko piekopj atsevišķas savienības dalībvalstis, šādu viedokli pauda "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.
Runājot par ES dalībvalstu iekšlietu ministru panākto vienošanos "sistemātiski" kontrolēt ES pilsoņus, Gobiņš norādīja, ka Šengenas līgums paredz uz laiku noteikt robežu patruļas, ko arī Latvija ir darījusi laikā, kad Rīgā norisinājās NATO samits. "Pašlaik problemātiskāks jautājums ir par žogu būvēšanu uz Šengenas robežām. Pašas kontroles ir normāla lieta, jautājums gan ir viens - vai tās maz ko dod?" retoriski vaicāja Gobiņš.
Viņš pieļāva, ka kontroles pastiprināšana ir mēģinājums nomierināt sabiedrību un sabiedrisko domu, kas vairāk simbolizē rīcības mēģinājumu nekā reālu darbību. "Ārējās robežas tiek stingrāk kontrolētas, un ir lielāka ticība, kam ir arī pilnīga vienprātība valstu vadītāju starpā, ka tās ir jāturpina stiprināt. Robežkontrole gan nenozīmē robežu automātisku aizvēršanu. Tā drīzāk ir skaidrība, kas iebrauc vai neiebrauc ES teritorijā," skaidroja Gobiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka šajā gadījumā pastiprinātā robežu kontrole nenozīmē, ka bēgļi netiks uzņemti. Pēc viņa sacītā, tas ir jāturpina darīt, taču viņiem ir jāveic nepieciešamā uzskaite un reģistrācija. "Ārējo robežu kontrole nenozīmē bēgļu noraidīšanu. Es nedomāju, ka ar Šengenas zonu notiks kas būtisks, jo lēmumu pieņēmēji labi saprot, ka pārrobežu teroristiem robežu esamība vai neesamība īpaši neko nemainīs un neatturēs. Drīzāk ir jādomā par drošības dienestu sadarbību, jāstrādā pie tā, lai mēs pārtrauktu teroristu eksportu uz Sīriju un Austrumukrainu, kur miljoniem cilvēki nevar dzīvot savās mājās," sacīja Gobiņš.
Runājot par Latviju, viņš skaidroja, ka tā kontrolē savas ārējās robežas, taču nav spējusi pietiekami labi identificēt tos cilvēkus, kuri dodas uz Sīriju vai Austrumukrainu. "Acīmredzot mēs arī neesam atraduši pareizo metodi - ārstēšanu vai attiecīgā kriminālpanta piemērošanu -, lai šo postu neeksportētu. Lūk, pie tā ir jāstrādā," viņš rezumēja.
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu iekšlietu ministri Briselē notikušajā ārkārtas sanāksmē atbalstīja Francijas ierosinājumu fundamentāli pārskatīt Šengenas vienošanos, lai varētu uz robežām "sistemātiski" kontrolēt ES pilsoņus.
"Dalībvalstis uzņemas nekavējoties veikt nepieciešamās sistemātiskās un koordinētās pārbaudes uz ārējām robežām, tostarp personām, kuras bauda brīvas pārvietošanās tiesības," teikts sanāksmes paziņojuma projektā.
ES amatpersonas pavēstījušas, ka tagad ceļotājiem pārbaudīs ne tikai pasi, bet arī viņu personīgo informāciju datubāzēs.
Kā pavēstīja Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs, ES steidzamā kārtā līdz gada beigām izskatīs priekšlikumus būtiskām Šengenas zonas noteikumu izmaiņām.
ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme tika sasaukta pēc teroraktiem Parīzē. Teroraktos Parīzē tika nogalināti vismaz 129 cilvēki un vairāk nekā 350 ievainoti. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies džihādistu grupējums "Islāma valsts".
