Gobzema partijas un ZZS pārstāvji iesniedz Saeimā Kariņa demisijas pieprasījumu
Foto: Valsts kanceleja

Četri jaundibinātās partijas "Likums un kārtība" Saeimas deputāti un seši Zaļo un zemnieku savienības deputāti parakstījuši un ceturtdien, 8. aprīlī, Saeimas prezidijam iesnieguši lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Viktors Valainis (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Edgars Tavars (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) parakstījuši iesniegumu, kurā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 29. pantu, lūdz iekļaut Saeimas tuvākās sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam".

Iesniegumam pievienotajā lēmuma projektā teikts: "Ņemot vērā to, ka Ministru prezidenta vadītais Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumos un likumos dotos uzdevumus; uzsverot to, ka Saeimas lēmumu un likumu nepildīšana padziļina ekonomisko krīzi valstī un atstāj paliekošu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību; norādot uz to, ka Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā, tostarp par visām Ministru kabineta pieļautajām kļūdām, kuras novedušas pie smagām sekām, Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt neuzticību Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam."

Saeimas kārtības ruļļa 29. pants paredz, ka Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram vai ministram var iesniegt 130. panta kārtībā vai arī kā atsevišķu Saeimas lēmuma projektu.

Šādu Saeimas lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti, un tas nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. Šāds Saeimas lēmuma projekts iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem, bet gadījumos, kad šāds lēmuma projekts iesniegts sesiju starplaikā, — ne vēlāk kā desmit dienas pēc kārtējās sesijas sākuma un izskatāms vienā lasījumā.

Savukārt Satversmes 20. pants paredz, ka Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Tas nozīmē, ka, ja opozīcijas pārstāvjiem būtu izdevies savākt vismaz 34 deputātu parakstus zem Kariņa demisijas pieprasījuma, būtu ātrāk sasaucama atsevišķa Saeimas sēde šī lēmuma projekta izskatīšanai.

Jāatgādina, ka laikā kopš 2019. gada janvāra, kad Kariņš sāka vadīt valdību, šis ir otrs opozīcijas iesniegts demisija pieprasījums. Iepriekšējā reize bija 2019. gada 19. decembrī, taču toreiz paši opozīcijas pārstāvji no Saeimas tribīnes savu prasību atsauca, tāpēc balsojums nenotika.

"Delfi" jau ziņoja, ka toreiz, sākot bez piecām desmitos vakarā izskatīt lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam, opozīcija pirms nedēļas iecerētais pasākums beidzās nepilnu desmit minūšu laikā, jo lēmumprojekta iesniedzēji atsauca savus parakstus.

Opozīcijas deputāti – ZZS, "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie – šo lēmumprojektu iesniedza 12. decembrī, lūdzot to iekļaut 19. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.

Saeimas darba kārtībā personāliju jautājumi parasti ir darba kārtības augšgalā pirms likumprojektu izskatīšanas, taču šoreiz pēc koalīcijas ierosinājuma šī jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz pēdējo vietu darba kārtībā.

Tādējādi Saeima pie šī jautājuma nonāca vēlu vakarā, kad Saeimas sēžu zālē saradās arī ministri un valdības vadītājs, lai noklausītos debates un sekotu līdzi Saeimas balsojumam.

Tomēr, kad iesniedzēju vārdā tribīnē kāpa pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits, viņš iesniedza prezidijam iesniegumu par parakstu atsaukšanu un novēlēja visiem priecīgus svētkus.

Parakstu atsaukšanu viņš motivēja ar to, ka pēc tādiem Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumiem, kādi novēroti ceturtdien valdošās koalīcijas balsojumos Saeimā par Rīgas domes atlaišanu un citiem likumiem, īsti neesot vairs ko teikt.

Tiesa, viņš paspēja Kariņu nosaukt tikai par koalīcijas preses sekretāru un runājošo seju bez patiesas ietekmes valdošajā koalīcijā.

Šmits arī mudināja savus bijušos frakcijas un joprojām partijas biedrus no "KPV LV", kuri balsoja pret pašvaldību vēlēšanu regulējuma izmaiņām un Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, pārdomāt savu vietu koalīcijā, jo patiesā koalīcija jau ir četras partijas un divi cilvēki no "KPV LV", kas atbalstīja minētos balsojumus ceturtdien, ar to domājot Aldi Blumbergu un Artusu Kaimiņu.

Šmits atgādināja, ka tas jau bijis skaidrs šīs koalīcijas veidošanas brīdī. Viņš arī brīdināja, ka drīzumā būs apdraudēti "KPV LV" ministru posteņi valdībā, sākot ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aldis Gobzems Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam