"Ja mēs neīstenosim šo programmu, tad tas atstās graujošu iespaidu uz tuvākajām valstīm," pauda premjers, akcentējot Latvijas reģionālo atbildību. Godmanis aicināja deputātus rīkoties valstiski un pieņemt Makroekonomikas stabilizācijas programmu, reizē atzīstot, ka ir gatavs pieņemt gaidāmo kritiku.
Godmanis atzina, ka programmas pieņemšana nenozīmē, ka Latvija uzreiz saņems aizņēmumu. Tas, vai Latvija saņems, iespējams, vairāku miljardu lielu latu aizņēmumu, būs izšķirts pēc Saeimas lēmuma.
Premjers piebilda, ja Latvija aizņēmumu nesaņems, tad tiek gatavots jau cits ekonomikas attīstības plāns, kur paredzētie pasākumi gan ir vēl nepatīkamāki.
Iespējamo finansiālo atbalstu Latvija ir paredzējusi veltīt valsts budžeta pārfinansēšanai, lai aizdotu aizņēmumu un izdevumus balstītu uz gūtajiem ieņēmumiem. Tāpat nauda tiks izmantota banku sistēmas rezervju izveidei, kas nodrošināšot stabilitāti. Visbeidzot, trešais lielais mērķis būs uzņēmēju atbalstīšana laikā, kad banku kreditēšanas tirgus, kas agrāk bija viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas dzinuļiem, ir apstājies. "Es ceru, ka banku sistēma attapsies un iesaistīsies [ekonomikas atdzīvināšanā]," sacīja Godmanis.
Savā runā premjers arī izklāstīja situāciju, kāpēc šobrīd ir nepieciešami grozījumi valsts budžetā, kā arī ekonomikas lejupslīdes cēloņus. Atgādinot, ka pēdējos mēnešos ienākumi budžetā ir bijuši ievērojami mazāki nekā gaidīts un paredzams, ka arī decembrī šī tendece nemainīsies, premjers uzsvēra vairāku nodokļu negatīvas prognozes nākamajā gadā. Proti, ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa ienākumi saruks par 25%, no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) - 22%, no sociālajām iemaksām - 21%, no uzņēmumu ienākuma nodokļa - pat 50%. Vienīgais nodoklis, kur tiek paredzēts pieaugums ir akcīzes nodoklis - par 2%.
Godmanis atzina, ka visgrūtākajā situācijā šobrīd nonāk pašvaldības, kuru ienākumi lielā mērā ir atkarīgi no IIN. Līdz ar ienākumu krišanos šajā daļā, pašvaldību rīcībā nākamajā gadā būs mazāk līdzekļu.
Tāpat premjers skaidroja lēmumu samazināt valsts un pašvaldību iestādēs atalgojumu par 15%. Viņš norādīja, ka darba produktivitātes un ekonomiskās attīstības pieauguma tempi pēdējos gados ir bijuši neproporcionāli. Tomēr lēmumu par atalgojuma samazināšanu esot bijis grūti pieņemt, jo iepriekš valdība uzskatījusi, ka ir pieticis tikai ar algas iesaldēšanu - turklāt tikai valsts sektorā. Godmanis arī piemetināja, ka starptautiskās institūcijas pat gribot, lai atalgojums mazinās arī privātajās struktūrās, tomēr to valdība nespējot ietekmēt.
Premjers arī atgādināja, ka ir izdevies noturēt lata pašreizējo kursu pret eiro. Tāpat neesot aizskarts pensiju apjoms.
Savā runā Godmanis atgādināja, ka Latvija vēl nav krīzē, jo vēl joprojām valsts un pašvaldībās sektorā strādājošie saņem algas.
Tomēr Godmanis atzina, ka kopumā situācija Latvijas ekonomikā pēdējo mēnešu laikā ir kardināli mainījusies. Ja vēl pirms neilga laika aktuāla bija inflācija un viesstrādnieku ievešana Latvijā, jo vietējā darbaspēka resursi bija izsīkuši, tad tagad svarīgākie jautājumi ir IKP kritums un bezdarba pieaugums.
Tieši ceturtdien Saeimai divos lasījumos vajag pieņemt vai noraidīt Makroekonomikas stabilizācijas programmu, kas nepieciešama ārvalstu finansējuma saņemšanai.