Godmanis savā pirmajā preses konferencē pēc izvirzīšanas premjera amatam žurnālistiem sacīja, ka viens no veidiem, kā atgūt sabiedrības uzticību būs regulāri valdības locekļu - ministru un paša premjera ziņojumi par aktuāliem lēmumiem parlamentā. Tur iecerēts arī rosināt aktīvu dažādu problēmu risinājumu meklējumus. Tāpat Saeimas atbalstu varētu nākties izmantot virknes nepopulāru, bet vajadzīgu lēmumu pieņemšanai, rosinot tā saucamos "uzticības balsojumus", skaidroja Godmanis.
Viņš norādīja, ka savā darbā centīsies ievērot divus principus: pirmkārt, jaunajā Ministru kabinetā (MK) netiks veidotas jaunas ministrijas vai sekretariāti un otrkārt, Godmanis ievēros proporcionalitātes principu attiecībā uz MK sfēru pārdali. Plānots, ka jauno valdību veidojošajām partijām tiks piešķirti tik ministru portfeļi, cik liela ir dotās partijas pārstāvniecība Saeimā. Līdz ar to, teorētiski, visvairāk ministru jaunajā MK varētu būt Tautas partijai (TP), "Jaunajam laikam" (JL), ja tas piekrīt strādāt koalīcijā, kā arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Vismazāk ministru šajā valdībā būtu Godmaņa pārstāvētajai LPP/LC un TB/LNNK.
Godmanis sacīja, ka par sīkāku sfēru pārdali varēs runāt tikai pēc tam, kad būs zināms nākamās koalīcijas sastāvs un uzklausītas partiju vēlmes, taču jau patlaban ir zināms, ka jaunajā valdībā darbu turpināt aicinās LPP/LC biedru, satiksmes ministru Ainaru Šleseru. LPP/LC nevēlas saņemt finanšu ministra amatu, lai gan līdzšinējā valdību veidošanas prakse liecināja, ka premjera pārstāvētā partija vienmēr saņēma FM vadītāja amatu.
Topošais premjers arī pauda, ka nākamajā valdībā vēlas saglabāt koalīcijas līgumu, tajā iekļaujot arī partiju īpašās vēlmes, piemēram, attiecībā uz kādu konkrētu lēmumu pieņemšanu vai arī atšķirīgiem viedokļiem.
GOdmanis atklāja, ka ir nolēmis pilnā sastāvā uz MK pārcelt savu iekšlietu ministra biroju. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta biroju vadīs līdzšinējais iekšlietu ministra biroja vadītājs un arī citi biroja darbinieki pārcelsies uz MK, lai turpinātu darbu kopā ar Godmani.