Godmanis cer, ka Latvijai nebūs nepieciešams izmantot visu 7,5 miljardus eiro lielo finansiālo palīdzību
Foto: F64

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) cer, ka Latvijai nebūs nepieciešams izmantot visu 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) lielo finansiālo palīdzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā stāstīja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, premjers uzsver, ka minētā naudas summa ir nepieciešama trīs turpmāko gadu Latvijas ekonomikas stabilizēšanas programmas īstenošanai. Valdība strādāšot tā, lai budžeta deficīts tiktu samazināts, tāpat esot cerības, ka nebūs jāizmanto visa tā nauda, kas paredzēta banku sistēmas stabilizēšanai.

Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) uzsver, ka minētais piesaistītais starptautiskais finansējums ir maksimālā summa, kas, iespējams, Latvijai būs nepieciešama turpmākajiem trim gadiem. Slakteris uzsver, ka strikti tiks ievērota fiskālā politika, neizslēdzot arī budžeta korekcijas.

Pēc Slaktera teiktā, Latvija starptautiskās palīdzības finansējumu saņem pa daļām, un pa daļām tā arī būs jāatdod. Pagaidām gan nav zināms, kad Latvija varētu saņemt pirmo finansējuma daļu. Iespējams, tas varētu tapt zināms pēc Starptautiskā valūtas fonda 23.decembrī paredzētās valdes sēdes, kad tiks apstiprināta visa starptautiskā aizdevuma dokumentu pakete.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Hoakins Almunja laikrakstu "Diena" informējis, ka starptautisko donoru palīdzība - 7,5 miljardi eiro - Latvijai tiks izmaksāti vairākās kārtās un katrs maksājums būs piesaistīts konkrētu solījumu izpildei, no kuriem galvenie būs pilnībā īstenot parlamenta pieņemto ekonomikas stabilizācijas plānu, strukturālas reformas vairākās nozarēs un ievērojams finansējums ES fondu atbalstītajiem projektiem.

"Eiropas Komisija (...) rūpīgi sekos nosacījumu izpildei un nākamās aizdevuma daļas piešķiršana būs atkarīga no tā, vai apņemšanās ir izpildītas," teicis komisārs.

Almunja nav atklājis, kādi būs aizdevuma atmaksas termiņi un procentu likmes, kas tikšot paredzēts aizdevuma līgumā. Katrai maksājuma daļai būšot savs atmaksas termiņš un procentu likme. Turklāt tie būšot dažāda lieluma. Komisārs norādījis, ka EK aizņemsies naudu tirgos un aizdos to Latvijas valdībai uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ieguvusi pati. EK naudu tirgos šobrīd spēj aizņemties lētāk nekā finanšu grūtībās nonākusī Latvijas valdība.

Pēc komisāra teiktā, aizdevumam vajadzētu "atvieglot likviditātes grūtības īstermiņā un vienlaikus vidējā termiņā atbalstīt ārējo ekonomikas pielāgošanos", proti, pārorientēt valsts ekonomiku no tādas, kas atkarīga galvenokārt no iekšzemes patēriņa, uz eksportspējīgu valsti. "Cerams, ka valsts no šīs krīzes iznāks spēcīgāka," sacījis komisārs.

Komisija formālo lēmumu par naudas piešķiršanu pieņems janvārī un pēc tam to vēl jāapstiprina 26 pārējo ES valstu finanšu ministriem. "Jebkurā gadījumā, atbalsta solījums ir svarīga ziņa tirgiem, ka donori tic Latvijas valdības nodomam dot ievērojamu ieguldījumu stabilākas un ilgtspējīgākas makroekonomiskās situācijas radīšanā," teicis Almunja.

Kā zināms, Latvija kopumā varēs saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) lielu finansiālo palīdzību, norādīts Ekonomikas un finanšu padomes prezidentūras un Eiropas Komisijas kopīgā paziņojumā par Eiropas Savienības (ES) vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa, ES Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu).

Atbalsts tiks sniegts kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), ziemeļvalstīm - Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju - kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu) un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).

Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.

Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.

Latvijai būs jānodrošina, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas notiks vispirms jau publiskajā sektorā, ļaus atjaunot Latvijas zaudēto konkurētspēju.

Tāpat, lai pārvarētu problēmas saistībā ar augsto privātā sektora parāda līmeni un ierobežotu negatīvo ietekmi uz parādos esošajām mājsaimniecībām, programma paredz pasākumus iekšējā un ārējā parāda pārstrukturēšanas veicināšanai.

Ekonomikas politikas īstenošanas nosacījumi būs paredzēti Padomes lēmumā un izklāstīti Saprašanās memorandā, kuru drīzumā noslēgs ar Latvijas pārvaldes iestādēm. Eiropas Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraudzīs, lai ar finansiālo palīdzību saistītie ekonomikas politikas nosacījumi tiktu pilnībā īstenoti, un tā var pieprasīt veikt papildu pasākumus, ja to noteiks apstākļi.

Kā norādīts paziņojumā: "Mēs arī aicinām lielās finanšu institūcijas, kas darbojas Latvijā, turpināt adekvāti finansēt savu darbību, kā arī valsts ekonomiku. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, ka ārvalstu bankas ir apliecinājušas savu ilgtermiņa uzticēšanos Latvijai un atbalstu savām filiālēm Latvijā".

Ierosinātā vidēja termiņa palīdzība Latvijai ir Eiropas Kopienas aizdevums, kurš vēl gaida Komisijas apstiprinājumu. Paredzams, ka lēmumu varētu pieņemt janvāra sākumā. Tad tas jāapstiprina ES finanšu ministriem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form