Saeima ceturtdien, 16. decembrī, ar 52 balsīm pret un 20 balsim par neatbalstīja opozīcijas priekšlikumu izteikt neuzticību iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP) saistībā ar Valsts policijas rīcību, šā gada 6. decembrī vairākkārt aizturot opozīcijas deputātu Aldi Gobzemu, kura rīcībā tiesībsargi konstatēja virkni likumu pārkāpumu. Pirms balsojuma Gobzems izklāstīja savu versiju un pārdomas par viņa aizturēšanu.
Golubevas demisiju pieprasīja opozīcijas deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ieva Krapāne (Neatkarīgie), Māris Možvillo (Neatkarīgie), Ļubova Švecova, Ralfs Nemiro (Neatkarīgie), Jānis Urbanovičs (S), Aldis Gobzems, Jānis Krišāns (S) un Regīna Ločmele (S).
Deputāti rosināja izteikt neuzticību iekšlietu ministrei par Valsts policijas rīcību, vairakkārt aizturot Gobzemu viņa rīkoto publisko pasākumu laikā.
"Latvijas Republikas Satversmes 29. pants nosaka, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Vienlaikus 2021. gada 6. decembrī bez Saeimas lēmuma vairākkārtīgi Valsts policija tika aizturējusi Latvijas Republikas 13. Saeimas deputātu Aldi Gobzemu," norāda Golubevas demisijas pieprasījuma autori.
Pirms lemt par neuzticības izteikšanu Golubevai, deputāti uzklausīja Valsts policijas sniegto informāciju par Gobzema administratīvo aizturēšanu šā gada 6. decembrī. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jau trešdien, 15. decembrī, uzklausīja minēto Valsts policijas ziņojumu, kā arī tiesību ekspertu vērtējumu par Satversmes 29. pantā noteikto par deputāta neaizskaramību, secinot, ka Gobzema vairākkārtējā aizturēšana 6. decembrī nav bijusi politiski motivēta.
Gobzems piedalījās trešdien notikušajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, tomēr, aizbildinoties ar viņa tiesvedību ar Valsts policiju, deputāts atteicās sēdē paust savu viedokli, tāpēc viņa vietā Saeimas komisijā runāja Gobzema advokāts Jānis Dzanuškāns.
Savukārt ceturtdien parlamenta debašu laikā par neuzticības izteikšanu Golubevai, Gobzems deputātiem izklāstīja savu versiju par notikumiem 6. decembrī. Gobzems kritizēja Valsts policijas rīcību, aizturot deputātu, kā arī Valsts drošības dienestu, kas esot vajājis viņu un viņa bērnus.
Tāpat deputāts informēja kolēģus par savām tiesībām. Gobzems pauda pārliecību, ka deputātu var aizturēt, ja viņš izdara noziegumu, tāpēc pat, ja viņš atzītu, ka ir pārkāpis likumu, viņu varētu aizturēt tikai nozieguma izdarīšanas brīdī, nevis tad, "kad ienāk prātā".
Opozīcijas deputāts uzsvēra, ka viņam ir tiesības pārvietoties pa Latviju ar autobusu, izkāpt no tā, kā arī sasveicināties un nofotografēties ar cilvēkiem. Gobzems uzsvēra, ka visas tikšanās ar iedzīvotājiem notikušas miermīlīgi un viņš aicinājis būt miermīlīgiem.
Gobzems stāstīja, ka viņa rīcībā ir "stundām gari" videomateriāli par Valsts policijas nekompetenci, par to, kā policija viņu vajā. Tāpat Gobzema rīcībā ir video liecības, kur policisti raujot pensionārus aiz matiem.
"Man nav jāpakļaujas pretlikumīgai policijas rīcībai. Galu galā es nezināju, vai tie ir policisti, jo jebkurš var uzvilkt dzeltenu vesti un pielikt rāciju. Pie manis pieskrēja puišeļi dzeltenās vestēs un sāka lauzt rokas, lai gan es biju miermīlīgs, smaidīgs un draudzīgs," stāstīja Gobzems.
Deputāts aicināja iekšlietu ministri atlaist Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku un Valsts drošības dienesta priekšnieku Normundu Mežvietu par viņu vadīto iestāžu darbinieku "neskaitāmiem procesuāliem pārkāpumiem, par nekompetenci".
Viena no iekšlietu ministres demisijas pieprasījuma autorēm, deputāte Sprūde tomēr pauda pārliecību, ka Satversmes 29. pants skaidri pasaka, ka deputātu nevar aizturēt bez Saeimas piekrišanas.
Tāpat Sprūde pauda sašutumu, ka situācijā, kad deputāti dodas tikties ar vēlētājiem, viņus izseko. "Autobusā biju arī es. Policija brauca līdzi. Policijai bija ieroči. Un kur garantija, ka viņi tos nepielietos?" norādīja deputāte. Viņa secināja, ka šī nav valsts, kādu radīja senči.
Sprūde uzsvēra, ka Golubevai ir jāuzņemas atbildība par Satversmes pārkāpšanu un policijas visatļautību, aicinot kolēģus atbalstīt ministres demisiju.
Saeimas deputāts Juris Rancāns (JKP) opozīcijas deputātu stāstīto nodēvēja par farsu. Rancāns atgādināja, ka Gobzema rīkotie pasākumi sociālajos tīklos tika pasniegti kā operācija "Rododendrs", nevis tās bijušas neplānotas satikšanās ar iedzīvotājiem. Deputāts atgādināja, cik "miermīlīgi" Gobzema rīkoto pasākumu protestētāji uzbruka policistiem, tāpat esot videomateriāli, kuros redzams, kā Gobzema pasākumu apmeklētāji velta policistiem necenzētu leksiku.
Rancāns arī atzina, ka šajos pasākumos tikuši pārkāpti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie pulcēšanās ierobežojumi. "Deputātam ir pienākums tikties ar vēlētājiem, bet to var izdarīt, ievērojot likumus," secināja Rancāns.
Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka nav juridisku šaubu par to, ka deputātam ir jāpilda likums, neatkarīgi no tā, ko viņš pa šo likumu domā.
Jautājums par Gobzema aizturēšanām tika pārrunāts šo trešdien, 15. decembrī, notikušajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē.
Komisija uzklausīja tiesību ekspertu vērtējumu par Satversmes 29. pantā noteikto par deputāta neaizskaramību, secinot, ka Gobzema vairākkārtēja aizturēšana šā gada 6. decembrī dažādās Latvijas pilsētās nebija politiski motivēta.
Pēc Saeimas lūguma, zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps sniedza viedokli par Satversmes 29. panta piemērošanu deputāta aizturēšanas gadījumā, tiesa, nevērtējot konkrēti Gobzema aizturēšanas apstākļus un pamatu.
Portāla "Delfi" rīcībā esošajā tiesību ekspertu vērtējumā teikts, ka "policija ne tikai var pārtraukt, bet tai pat ir pienākums pārtraukt likumpārkāpumu un aizturēt likumpārkāpēju, ja konkrētajos apstākļos tas ir pamatoti un nepieciešams".
Tiesību eksperti atzīst, ka Satversmes 29. panta jēga ir tajā, ka "deputāts, ja viņš tajā brīdī izdara likumpārkāpumu, drīkst aprobežot viņa personas brīvību, lai to pārtrauktu un novērstu apdraudējumu ar likumu aizsargājošām interesēm".
Tāpat eksperti norāda, ka "iepriekšējās Saeimas piekrišanas saņemšana šīm darbībām var prasīt ilgāku laiku, un tiesiskā valstī nevar apgalvot, ka līdz tam brīdim Saeimas deputāts var darīt, ko viņš vēlas, tostarp turpināt izdarīt likumpārkāpumus policijas klātbūtnē un nepakļauties tās prasībām pārtraukt likumpārkāpuma izdarīšanu, un viņu neviens nevar ierobežot".
Trešdien komisijas sēdes laikā Pastars uzsvēra, ka "deputāts nav buldozers, kas var visu stumt malā no ceļa". Viņš pauda pārliecību, ka Satversmes 29. pants negarantē to, ka "deputātam nevar pieskarties brīdī, kad viņš izdara likumpārkāpumu".
"Šis pants paredz, ka deputātu var aizturēt, lai novērstu pārkāpumu. Kad deputāts ir atbrīvots no aizturēšanas, Saeima ir jāsaņem informācija par to, jo nevar izslēgt iespēju, ka aizturēšana bijusi politiski motivēta," stāstīja Pastars.
Jau vēstīts, ka Valsts policija (VP) sākusi 61 administratīvā pārkāpuma procesu par Saeimas opozīcijas deputāta Alda Gobzema decembrī organizētajām aktivitātēm, savukārt Kurzemes likumsargu darbības izvērtēšanai uzdots veikt dienesta pārbaudes, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.
