Jāmeklē iespējas konfiscēt sankciju rezultātā iesaldētos Krievijas resursus, kurus varētu novirzīt Ukrainas kara zaudējumu segšanai, uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Marija Golubeva (AP).
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija šonedēļ pauda atzinību Eiropas Komisijas (EK) iecerei veidot atbalsta platformu, lai nodrošinātu Ukrainai finanšu resursus tās pamatpakalpojumu segšanai, humāno vajadzību un kritiskās infrastruktūras atjaunošanai.
Komisija apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto nacionālo pozīciju par atbalsta sniegšanu Ukrainai un tās atjaunošanai. Šai iniciatīvai par pamatu kalpo EK paziņojums, kurā uzsvērts, ka kara sekas ir katastrofālas un ir nepieciešams mobilizēt globālos finanšu resursus, lai šīs sekas mazinātu, atbalstot Ukrainu gan kara laikā, gan to atjaunojot.
"Kaut gan Krievijas militārā agresija joprojām turpinās, ir būtiski starptautisko ieguldījumu un atbalstu Ukrainai sniegt jau šobrīd," pauda komisijas priekšsēdētāja Golubeva, paužot atzinību EK izstrādātajai iniciatīvai. Tāpat Golubeva apliecināja Latvijas gatavību piedalīties iniciatīvas realizācijā.
Kā deputātus informēja FM pārstāvji, EK paziņojumā iekļautie rīcības virzieni paredz sniegt Ukrainai īstermiņa atbalstu, sedzot tās valdības izdevumus, ārkārtas un humanitāro palīdzību, kā arī nepieciešamo atbalstu Ukrainas atjaunošanas procesam jeb rekonstrukcijai ilgtermiņā.
Deputāti atzinīgi vērtēja priekšlikumu izstrādāt Ukrainas rekonstrukcijas finansēšanas mehānismu "RebuildUkraine", atzīmējot, ka darbs pie tā ir jāsāk nekavējoties, lai rekonstrukciju varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk.
"Krievijai ir jāuzņemas atbildība par Ukrainas kara zaudējumiem un jāpiedalās Ukrainas rekonstrukcijā. Nepieciešama potenciālo risinājumu izpēte, lai konfiscētu sankciju rezultātā iesaldētos Krievijas resursus ar mērķi tos novirzīt Ukrainas kara zaudējumu segšanai," uzskata Golubeva.
EK paziņojumā par palīdzību Ukrainai un tās atjaunošanai uzsvērts, ka ir vajadzīgi lieli globāli finansiāli centieni, lai atbalstītu Ukrainu šā kara laikā, kā arī lai atjaunotu valsti un sniegtu jaunas iespējas tās iedzīvotājiem. EK norāda, ka ir svarīgi jau tagad izstrādāt šo starptautisko centienu galvenos elementus, lai gan Krievijas agresija turpinās.
Eiropa sniegusi miljardiem eiro lielu atbalstu
EK ziņojumā norādīts, ka ES apņemšanās atbalstīt Ukrainu ir ilglaicīga un ir devusi rezultātus. ES sniegtais atbalsts Ukrainai no 2014. gada līdz 2021. gadam mērāms miljardos eiro – 1,7 miljardi eiro piešķirti dotācijās no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, 5,6 miljardi eiro – saskaņā ar piecām makrofinansiālās palīdzības programmām aizdevumu veidā, 194 miljoni eiro humānajā palīdzībā un 355 miljoni eiro no ārpolitikas instrumentiem.
Kopš Krievijas agresijas sākuma ES ir palielinājusi atbalstu, piesaistot aptuveni 4,1 miljardu eiro Ukrainas vispārējai ekonomiskajai, sociālajai un finansiālajai noturībai, sniedzot makrofinansiālo palīdzību, budžeta atbalstu, ārkārtas palīdzību, atbalstu reaģēšanai krīzes situācijās un humāno palīdzību.
Ukrainai ir sniegta arī militārā palīdzība 1,5 miljardu eiro apmērā saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu, un tiek piesaistīti vēl 500 miljoni eiro.
Kopš 2014. gada Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Ukrainai ir piešķīrušas aizdevumus 10 miljardu eiro apmērā. Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Investīciju banka Ukrainas budžetā ir iemaksājusi 668 miljonus eiro.
Vienlaikus EK plāno ierosināt 2022. gadā piešķirt Ukrainai jaunu ārkārtas makrofinansiālo palīdzību aizdevumu veidā līdz 9 miljardiem eiro.
Ukrainas atjaunošanai būs nepieciešams plašs atbalsts
EK ziņojumā norāda, ka Ukrainas vispārējai atjaunošanai pēc kara nodarītajiem postījumiem būs vajadzīgs visaptverošs atbalsts, lai radītu pamatus brīvai un plaukstošai valstij, kas ir balstīta Eiropas vērtībās un ir labi integrēta Eiropas un pasaules ekonomikā, un lai atbalstītu Ukrainas virzību uz Eiropu.
"Atjaunošanas centienu pamatā būs nepieciešama Ukrainas atbildība, cieša sadarbība un koordinācija ar atbalstošajām valstīm un organizācijām un Ukrainas stratēģiskā partnerība ar ES. Atjaunošanas vajadzībām būs arī jāmobilizē resursi reģionālā un vietējā līmenī," pauž EK.
"Platforma Ukrainas atjaunošanai"
EK rosina izveidot starptautisku koordinācijas platformu - "Platforma Ukrainas atjaunošanai", kuru kopīgi vadītu EK un Ukrainas valdība. Platformā tiktu sapulcināti atbalstošie partneri un organizācijas, tostarp ES dalībvalstis, citi divpusējie un daudzpusējie partneri un starptautiskās finanšu iestādes. Ukrainas parlaments un Eiropas Parlaments piedalītos kā novērotāji.
EK arī norāda, ka mehānisms "RebuildUkraine" būtu galvenais ES atbalsta juridiskais instruments, tajā apvienojot dotācijas un aizdevumus atjaunošanas plāna "RebuildUkraine" vajadzībām. Minētais mehānisms tiktu iestrādāts ES budžetā, tādējādi nodrošinot šīs iniciatīvas pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību.
Mehānisma ietvaros veiktās reformas palīdzētu turpināt integrēt Ukrainas ekonomiku vienotajā tirgū, ļautu piesaistīt nepieciešamos ārvalstu tiešos ieguldījumus, atbalstītu darbvietu radīšanu un veicinātu pakāpenisku pielāgošanos ES tiesību aktiem un atbilstību tiem.
EK rosina apsvērt iespēju iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot kā finansējuma avotu, piemēram, pēc iespējama kriminālprocesa par noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar ES sarakstā iekļautajām Krievijas vai Baltkrievijas personām un uzņēmumiem.
"Lai gan starptautiskie centieni sniegt īstermiņa palīdzību un izbeigt Krievijas agresiju turpinās, ir arī pienācis laiks raudzīties uz priekšu un gatavoties apjomīgajiem atjaunošanas centieniem, kas sekos. Šie centieni ir jāvada Ukrainai ar spēcīgu un pastāvīgu ES un starptautisko partneru atbalstu," pauž EK.
