Foto: AFI
Foto: Igors Graurs

Uzņēmējs Igors Graurs tomēr ticis pie kārotā īpašuma Jūrmalā, Pilsoņu ielā 7/9, kura izsole pirms diviem gadiem izvērtās par plašu rezonansi guvušo skandālu, kādēļ nosacīti sodīts un no amata šķīrās Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Didzis Azanda.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Privatizācijas aģentūras (PA) informācija liecina, ka īpašumu Jūrmalā Graurs iegādājies par 13 tūkstošiem latu, 80% maksājot naudā, bet pārējo summu - sertifikātos. Savukārt Graurs sacīja, ka PA viņam tomēr atļāva iegādāties īpašumu Jūrmalā, jo viņš esot bijis vienīgais tā pircējs. No sīkākiem komentāriem Graurs atturējās.

Pirmo reizi PA privatizējamā valsts uzņēmuma "Kūrortu direkcija" ēku kompleksu Jūrmalā, Pilsoņu ielā 7/9, cerēja pārdot jau pirms diviem gadiem, un 2000.gada 29.jūlijā notika īpašuma izsole, kuru toreiz par 14 500 latiem nosolīja Graurs.

Tomēr vēlāk aģentūra šos izsoles rezultātus neapstiprināja, jo atklājās, ka starp Grauru un Azandu bijusi noruna atturēt otru izsoles dalībnieku - Pēteri Elstu - no piedalīšanās izsolē.

Par atteikšanos no īpašuma iegādes Jūrmalā Elstam nolēma piedāvāt atkāpšanās naudu - sākotnēji 10 tūkstošus ASV dolāru, bet vēlāk arī 15 tūkstošus. Tomēr beigās pārrunās puses vienojušās, ka atkāpsies Graurs, par to saņemot kompensāciju no Elsta.

Dienu pirms izsoles Azanda tikās ar Elstu, kurš iedeva daļu no nepieciešamās summas - 3000 latu. Pēc šīs tikšanās Azandu aizturēja, jo naudaszīmes bija iezīmētas, bet Elsta un Azandas sarunas - ierakstītas.

Privatizācijas aģentūra no Elsta šī skandāla dēļ saņēma arī pretenziju par notikušo izsoli. Elsts paskaidroja, ka nav solījis augstāku cenu par objektu, jo uzskatījis, ka izsoles rezultātus, ņemot vērā situāciju, neapstiprinās. Tomēr viņš bijis spiests piedalīties izsolē, lai nezaudētu iemaksāto drošības naudu, kā tas šādā gadījumā paredzēts izsoles noteikumos.

Jau vēstīts, ka minētā skandāla dēļ Azandu apsūdzēja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neatļautu mantisku darījumu veikšanu.

Sākotnēji gan viņu turēja aizdomās par kukuļņemšanu, jo Drošības policija Azandu aizturēja brīdī, kad viņš saņēma iepriekš policijā iezīmētus trīs tūkstošus latu. Azandam piesprieda divus gadus cietumsoda nosacīti un naudas sodu 2500 latu apjomā.

Tāpat ziņots, ka 2000.gada 31.jūlijā ekonomikas ministrs un Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks Aigars Kalvītis, pildot aģentūras akcionāru pilnsapulces funkcijas, atlaida Azandu no Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amata, motivējot, ka Azanda ir zaudējis uzticību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form