Grigule fiskālās disciplīnas līguma atbalstīšanu pielīdzina Maskavas lēmumu ietekmei padomju laikā
Foto: Publicitātes attēli

Saeimas deputāte Iveta Grugule (ZZS) Eiropas Savienības starpvaldību fiskālās disciplīnas līguma apstiprināšanu pielīdzina tam, kā Maskava noteica Latvijas iedzīvotāju dzīves padomju laikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ja kādreiz mūsu dzīvi noteica Maskavā, tad tagad tas notiek Briselē. Es neredzu iespēju balsot "par" par šo līgumu, balsot par to, ka turpmāk galīgos lēmumus par mūsu valsts budžetu un attīstību pieņems Brisele. Mēs esam šeit dzimuši un dzīvojam, mums pašiem ir jāpieņem lēmumi savas valsts un tautas, mūsu interesēs," uzsvēra Grigule.

"Kāds tad ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis par šo līgumu? Drīzāk - nekāds. Laikā, kad Eiropā valdības aktīvi diskutē ar sabiedrību, stāsta, skaidro, argumentē, mūsu valsts vadītāji klusiņām, klusiņām, bet tā - "pa fikso", izmantojot visas iespējamās metodes, pat ne pārāk ētiskas, cenšas pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu "izbīdīt" Saeimā. Lieki piebilst, ka līgums jāratificē tikai eirozonas valstīm, tāpēc tāda steiga no valdošās koalīcijas puses man absolūti nav saprotama," akcentēja politiķe.

Viņa norāda, ka 31.maijā Saeimā gaidāmais balsojums par fiskālās disciplīnas starpvalstu līguma ratificēšanu būs ļoti svarīgs. Deputātiem būs jābalso vai nu par, vai pret Latvijas ekonomiskās neatkarības un nākotnes izaugsmes iespēju nodošanu Briseles pārziņā. Diemžēl šobrīd koalīcijas partijas deputāti, pakļauti stingrai prasībai ievērot frakciju disciplīnu, un ir gatavi balsot pret mūsu valsts suverenitāti un patstāvību savu lēmumu pieņemšanā, lai gan visi esam zvērējuši stiprināt Latvijas suverenitāti, nevis to mazināt, secināja deputāte.

Deputāti tiek biedēti ar vārdiem: "Ja mēs neratificējam šobrīd, tas dos pamatu Eiropas Komisijai nākamajam plānošanas periodam nepalielināt atbalstu mūsu zemniekiem, arī infrastruktūras attīstībai paredzētā nauda samazināsies".

Grigule pauda pārliecību, ka "tie ir meli. Nedz Lielbritānijas, nedz Čehijas valdība vispār neparakstīja starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumu. Vai tas kaut kādā veidā ietekmēs valstij piešķirtās finanses? Ne mazākā. Čehijas prezidents Vāclavs Klauss ir strikti pateicis: "Mēs neatdosim savas valsts suverenitāti un lēmumu pieņemšanu par mūsu cilvēku likteņiem Briseles rokās!" Arī Lielbritānija stingri uzstāj uz savām suverēnajām tiesībām pašiem lemt par savām finansēm. Vai tas ir radījis zaudējumus šai valstij? Nē, taisni pretēji. Pēdējā gada laikā Lielbritānijas bankās ir ieguldīti aptuveni 200 miljardi eiro (140 miljardi latu), kas savukārt izņemti no Francijas, Itālijas un Spānijas finanšu iestādēm."

Kā otrs bubulis tiekot piesauktas reitingu aģentūras, sakot - ja mēs pasteigsimies un ratificēsim šo līgumu, mēs raidīsim signālu starptautiskajiem finanšu tirgiem un reitingu aģentūras palielinās Latvijas kredītreitingu. Šobrīd fiskālās disciplīnas līgumu ir ratificējušas trīs vai četras valstis. Arī tādas kā Portugāle un Grieķija. Šo valstu kredītreitingi neesot paaugstināti, un Grieķijas bankām tas pavisam nesen ir samazināts par trīs punktiem, pauda Grigule.

Francijas jaunais prezidents Fransuā Olands lielu daļu savas priekšvēlēšanu kampaņas balstīja uz pretstatu Nikolā Sarkozī taupības politikai un uzvarēja. Olands runāja un joprojām runā par attīstību un sociālajām garantijām. Francijas prezidents un finanšu ministrs ir skaidri un nepārprotami pauduši: "Francija šo līgumu pašreizējā redakcijā neratificēs!" Francūži gatavo papildinājumus, kas dos iespējas valstīm ne tikai taupīt, bet arī attīstīties, norādīja ZZS deputāte.

"Vai mums nevajadzētu sagaidīt šī līguma izmaiņas, kuras piedāvās Francija? Savukārt Īrijā 31.maijā notiks referendums par fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu. Rezultātus šobrīd ir grūti prognozēt, jo aptaujas uzrāda zināmu līdzsvaru starp atbalstītājiem un tiem, kas saka striktu "nē" valsts suverenitātes mazināšanai. Zīmīgi, ka balsojums par šo līgumu mūsu parlamentā arī nolikts 31.maijā. Iespējams tādēļ, lai Latvija to ratificētu, pirms Brisele saņem ne pārāk patīkamas ziņas no Dublinas," pieļāva Grigule.

Kā ziņots, koalīcijai nepieciešams saņemt arī ZZS atbalstu, lai iegūtu apstiprināšanai nepieciešamo divu trešdaļu Saeimas sēdē klātesošo deputātu atbalstu.

Vienošanos ar premjeru par atbalstu Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ratificēšanai ZZS parakstīja šī gada 29.februārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Brisele Eiropas Komisija Eiropas Savienība Francija Fransuā Olands Grieķija Itālija Lielbritānija Maskava Nikolā Sarkozī Portugāle Saeima Spānija Vāclavs Klauss
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form