Otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas pēta iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, sēdē Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs nolasīja ZAP 18. septembra sēdē pieņemto paziņojumu.
Tajā uzsvērts, ka nav pieļaujama nelikumīgi iegūtu ziņu izmantošana secinājumu izdarīšanai par jebkuras personas rīcību, tostarp par advokātiem.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām advokāta Andra Grūtupa birojā laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam un to pārveidotu atšifrējumu publicēšanu Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Grīnbergs norādīja, ka sarunu noklausīšanās un ierakstīšana ir bijusi nelikumīga. Prokuratūra par to ir ierosinājusi kriminālprocesu. "Ja Ģenerālprokuratūra atklās kādus pārkāpumus advokātu darbībā, tad ZAP lems, kā rīkoties," teica Grīnbergs.

Grīnbergs arī informēja deputātus, ka nākamnedēļ ZAP apstiprinās savas Ētikas komisijas sastāvu, kurai kandidāti jau esot izraudzīti.

ZAP priekšsēdētājs pauda viedokli, ka informācijas izplatīšana plašsaziņas līdzekļos par iespējamajām noklausītajām advokātu un tiesnešu telefonu sarunām ir radījusi būtisku kaitējumu justīcijai, kuras neatņemama sastāvdaļa ir advokatūra.

Saskaņā ar Saeimas prezidija un frakciju padomes lēmumu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā darbojas pa diviem deputātiem no katras frakcijas.

No Tautas partijas komisijā strādā Māris Krastiņš un Imants Valers, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāv Dobelis un Imants Kalniņš, no partijas "Jaunais laiks" (JL) komisijā ir Ilma Čepāne un Solvita Āboltiņa, partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāv Miroslavs Mitrofanovs un Nikolajs Kabanovs, "Saskaņas centru" (SC) - Jānis Tutins un Vitālijs Orlovs, Zaļo un zemnieku savienību - Ligita Silaraupa un Jānis Strazdiņš, Latvijas Pirmo partiju/"Latvijas ceļu" - Jānis Dukšinskis un Anatolijs Mackevičs.

Izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju rosināja partiju JL un SC Saeimas frakcijas deputāti.

Iespējams, tikušas noklausītas par ietekmīgu uzskatītā Latvijas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam un iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!