Kopš šā gada februāra vidus līdz pat šim brīdim – tātad aptuveni trīs mēnešus –Rīgas pašvaldības nodibinājumā "Rīgas Tūrisma attīstības birojs" (RTAB) fiktīvi nodarbināto personu neesot, izriet no RTAB valdes locekļa Guntara Grīnvalda teiktā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
Otrdien uz komisiju runāt par Valsts kontroles revīzijā par diviem Rīgas pašvaldības nodibinājumiem – RTAB un Riga.lv – no RTAB puses bija ieradies Grīnvalds. Viņš gan noraidīja pārmetumus no komisijas vadītāja puses, ka esot atsūtīts runāt, jo strādājot RTAB visīsāko laika periodu no abiem pārējiem valdes locekļiem.
Grīnvalds norādīja, ka uz komisiju atnācis, tāpēc ka patlaban būtībā ir vienīgā persona, kas RTAB var pārstāvēt. Tas saistīts ar to, ka RTAB valdes priekšsēdētājai Vitai Jermolovičai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā ir piemēroti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums ieņemt noteiktu amatu, savukārt otrs valdes loceklis un Rīgas domnieks Tolstojs ir saslimis un tā arī nav pārbraucis no komandējuma ārvalstīs.
Grīnvalds klātesošajiem skaidroja, ka ir valdes loceklis un amata pienākumus pilda vien kopš 15. februāra. "Situācija nodibinājumā gan pēc VK revīzijas, gan pēc KNAB procesuālajām darbībām ir neviennozīmīga. Viens valdes loceklis nedrīkst pildīt amata pienākumus, otrs – saslimis ārpus valsts robežām. Situācija nav viennozīmīga, un droši vien es uz daudzām lietām nespēšu atbildēt, jo man nav informācijas. Tāpat, ievērojot KNAB nodarījumus, es arī nedrīkstu sniegt padziļinātāku informāciju," situāciju ieskicēja Grīnvalds.
Taču viņš arī uzskata, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, tostarp kā bijušajam tieslietu ministram un iepriekš strādājot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, ļauj cerēt, ka "ar šo situāciju mēs tiksim galā".
Grīnvalda ieskatā VK ziņojums dod viņam kā valdes loceklim ieskatu par lietām, kas sakārtojamas. Tomēr viņš arī norādīja, ka nenoliedzami ir lietas, kas jāpilnveido, bet ir arī lietas, kurās RTAB desmit gadu laikā kopš tā pastāvēšanas ir devis milzīgu pienesumu Latvijas ekonomikā. Kā vienu no tādām viņš nosauca tūristu skaita palielinājumu Rīgā.
Atbildot uz deputātu jautājumiem par iespējami fiktīvi nodarbinātajām personām RTAB, Grīnvalds norādīja, ka laika posmā, kurā viņš strādā RTAB, fiktīvi nodarbināto personu nav.
Uz komisijas sēdi bija ieradušies arī KNAB pārstāvji, taču komentēt vai atbildēt uz deputātu jautājumiem īsti nevarēja, norādot, ka sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. "Birojs neko vairāk komentēt kā to, kas publiski jau ir izdarīts preses relīzēs, nevar. Sākts kriminālprocess," paskaidroja KNAB pārstāvis. Savukārt, atbildot uz jautājumiem konkrēti par RTAB, KNAB pārstāvis paskaidroja, ka patlaban no šī procesa nav izdalīti nekādi dokumenti vai iesniegumi, kas būtu pārsūtīti kādai citai tiesībsargājošajai iestādei.
Arī prokuratūra, runājot par RTAB kriminālprocesu, deputātiem skaidroja, ka KNAB jau sākumā paredzēja, ka iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiek izmeklēti, būs saistībā ar valsts amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Līdz ar to kriminālprocesa izmeklēšana ir KNAB kompetencē. "Tiek risināts jautājums par domes un RTAB amatpersonu atbildību. Jā, process ir sākotnēji sākts par krāpšanu, dokumentu viltošanu, bet KNAB jau ir paredzējis, ka noziegumi būs saistīti ar amatpersonu darbību," skaidroja prokuratūra.
Savukārt Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) interesējās tieši par raidījumā "De Facto" izskanējušo informāciju, ka RTAB pērn bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru, kurš bijis priekšvēlēšanu kampaņas konsultants partijai "Saskaņa" pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Tomēr arī šo gadījumu KNAB nevarēja komentēt. Uz jautājumu, kad KNAB, iespējams, uzzinājis par šiem faktiem, tiesībsargājošās iestādes pārstāvis atbildēja, ka kriminālprocess sākts 5. aprīlī, kā jau tas iepriekš minēts.
Jau ziņots, ka 5. aprīlī KNAB sāka kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.
13. aprīlī KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.
Krimināllietā aizturēta tika RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermolovičaun RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte. Trešdien viņas no īslaicīgās aizturēšanas vietas atbrīvotas. Abas aizturētās personas atzītas par aizdomās turētajām. Viņām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, proti, aizliegums ieņemt noteiktu amatu, aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām.
