Gripas intensitātes pieaugums aizvadītās nedēļas laikā nedaudz mazinājies un saslimstība palielinājusies vidēji par 2,5%. Saslimstība ar gripu sasniegusi 438,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir lielākais saslimstības līmenis kopš epidēmijas sākuma un, kas ir augstāks nekā pagājušajā sezonā.
Saslimstība ar gripu reģistrēta visās monitoringā iesaistītajās pilsētās. Pie 66 monitoringā iesaistītajiem ģimenes ārstiem pēc palīdzības vērsušies 444 gripas pacienti. Vislielākā saslimstība ar gripu reģistrēta Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Rīgā.
Aizvadītās nedēļas laikā monitoringā iesaistītajās slimnīcās pieaudzis stacionēto slimnieku skaits - kopā hospitalizēti 273 pacienti (192 ar diagnozi gripa un 81 ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija).
Ņemot vērā Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju par to, ka darba devēji pieprasa ar gripu un citām elpceļu vīrusu saslimšanām sasirgušiem nodarbinātajiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, SPKC epidemiologi darba devējiem norāda, ka gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas pacientam ir jāārstē mājās vai, komplikāciju gadījumā, slimnīcā, un nav pieļaujama slimnieka atrašanās darba vietā.
Tas veicina slimības sarežģījumus un apdraud ne tikai paša slimnieka veselības stāvokli, bet arī slimnieka kolēģus, apmeklētājus, klientus, audzēkņus, aprūpējamos (ārstniecības un sociālajās iestādēs), kurus saslimušais var viegli inficēt.
SPKC epidemiologi atgādina: ja darba devējam rodas aizdomas, ka kolektīvā ir slims darbinieks (klepo, šķauda, viņam ir drudzis), viņam nekavējoties jāpiedāvā doties mājās un jāiesaka sazināties ar savu ģimenes ārstu.
Savukārt, ja darbinieks apkalpo klientu, kuram ir slimības pazīmes, kontaktējoties jāietur ne mazāk par viena metra attālumu un pēc klienta aiziešanas jāizvēdina telpa, rūpīgi jānomazgā rokas un jānotīra priekšmetu virsmas, kurām pieskārās klients.
Gripas gadījumā slimniekam jāievēro miers, jādzer daudz šķidruma, jāatturas no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī jālieto medikamenti gripas simptomu mazināšanai, ko nozīmējis ārsts. Slimnieks jānodrošina ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, tomēr ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām (apgrūtināta elpošana, izteikts nespēks, sirds vājums, deguna asiņošana vai asins izplūdumi uz gļotādām vai ādas, ja bērnam ir drudzis virs 38,5o C, mērot padusē, vai viņš atsakās dzert šķidrumu, kļūst ļengans vai parādās citas jūsu bērnam neraksturīgas uzvedības pazīmes), nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem.
Mediķi atgādina, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, gripa var noritēt ar smagām komplikācijām. Biežākā gripas vīrusu izraisītā komplikācija ir pneimonija.
