Grozījumu izskatīšanu steidzamības kārtībā valdība atbalstīja 23.decembrī, Ministru kabineta komiteja tos akceptēja 24.decembrī.
Ar grozījumiem Valsts civildienesta pārvalde (VCP) tiek nodota tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, bet Valsts administrācijas skola - Valsts kancelejas pārraudzībā.
Ar grozījumiem kā galvenā VCP funkcija tiek noteikta kontrole pār Valsts civildienesta likuma, ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistītu jomu normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un to nelikumīgo lēmumu atcelšanu valsts civildienesta jomā.
VCP līdz šim veicamā funkcija - normatīvo aktu izstrāde valsts civildienesta jomā un mācību vajadzību analīze, ikgadējā mācību pasūtījuma sagatavošana - tiek nodota Valsts kancelejas kompetencē.
VCP līdz šim veicamās funkcijas - pretendentu konkursu rīkošana iestāžu vadītāju amatiem, amatu kvalifikācijas kategoriju saskaņošana - tiek nodotas attiecīgo iestāžu kompetencē, tādējādi padarot efektīvāku gan konkursu rīkošanu, gan amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanu.
Pārvalde pretendentu konkursu norises likumību un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas likumību izvērtēs, veicot civildienesta kontroles funkcijas valsts pārvaldes iestādēs.
Ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā tiek noteikta elastīga ierēdņu, arī specializētā civildienesta ierēdņu, pārcelšanas kārtība, kas dod tiesības ierēdni, ievērojot noteiktus priekšnoteikumus, pārcelt gan augstākas, gan atbilstošas, gan arī zemākas kvalifikācijas ierēdņa amatā, tādējādi pēc būtības ieviešot civildienestā ideju, ka ierēdņa statuss nav automātiskas sekas kāda noteikta ierēdņa amata pildīšanai, bet gan dod tiesības atrasties un pildīt pienākumus dienestā.
Lai nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, tiek noteikts, ka ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.
Pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums.
Ierēdni citā amatā pārcels ar attiecīgā iestādes vadītāja, ministra, VCP vai Ministru prezidenta lēmumu atbilstoši to pilnvarām, ievērojot attiecīgā ierēdņa institucionālo vai funkcionālo padotību.
Pārceļot ierēdni, tiks izvērtēts viņa viedoklis, ja pārcelšana tiks attiecināta uz citu iestādi vai uz zemākas kvalifikācijas kategorijas amatu, tiks izvērtēts arī VCP viedoklis.
Pārceļot ierēdni citā atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas amatā, ierēdnim saglabās iepriekšējo amata mēnešalgu, sociālās garantijas, saistībā ar dienestu normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.
Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam saglabās tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiks atlīdzināti saistībā ar pārcelšanu radušies izdevumi.
Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, kā arī grūtnieces nebūs atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.
Ierēdnim, kurš ir pārcelts citā amatā tajā pašā vai citā iestādē, būs tiesības piemērot disciplinārsodu par disciplinārpārkāpumu, kas ir izdarīts iepriekšējos ierēdņa amatos. Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā ierēdni varēs atstādināt no amata pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.
Pārvalde un Ministru prezidents būs tiesīgs ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu un uzdot to darīt attiecīgās iestādes vadītājam, pārņemt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim. Ministru prezidents būs tiesīgs uzdot ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu VCP.
Likumprojekta izskatīšana Satversmes 81.panta kārtībā tiek pamatota ar to, ka VCP un Valsts administrācijas skolai ir nepieciešams steidzami mainīt padotību, kā arī ir nepieciešams steidzami īstenot Deklarācijā par valdības darbību paredzētās reformas efektīvas valsts pārvaldes organizēšanā.
Lai līdzīgus rotācijas principus varētu attiecināt arī uz specializētā dienesta ierēdņiem, Ministru kabinets 81.panta kārtībā grozīja arī likumus "Par Valsts ieņēmumu dienestu", "Par policiju", Robežsardzes likumu.
Šie grozījumi attiecīgi nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta, policijas un robežsardzes ierēdņu pārcelšanu citos amatos nosaka Valsts civildienesta likums.
Grozīts tika arī Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, lai arī Ārlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem noteiktu valsts pārvaldē iecerēto mehānismu rotācijā - ierēdnim tiek piedāvāts tikai viens amats, uz kuru viņš var tikt pārcelts. Ārlietu ministrijas sistēmā līdz šim diplomātiem tika piedāvāts izvēlēties no diviem iespējamiem amatiem karjeras turpināšanai.
Laikā, kad parlamentārieši dodas atvaļinājumā, Ministru kabinets var izdot noteikumus ar likuma spēku. Saeimai valdības šādā kārtībā pieņemtie likumi vēlāk jāapstiprina. Ierasts, ka Satversmes 81.panta kārtībā valdība nepieņem likumus, par kuriem var izraisīties diskusija.