Pats Grūbe aģentūrai LETA sacīja, ka trešdienu pavadījis VZD, turpinot veikt iepriekšējos pienākumus. Šādi Grūbe rīkojies tādēļ, ka nepiekrīt pārcelšanai darbam Lauku atbalsta dienestā un grasās šos lēmumus pārsūdzēt.
Savukārt Knoks norādīja: lai gan VCP lēmumu var pārsūdzēt, tas stājies spēkā nekavējoties un tiesvedība neietekmē tā izpildi. Knoks arī atzīmēja, ka Grūbes kā VZD vairs nepiederošas personas atrašanās dienestā nav pieļaujama, vienīgais izņēmums, ja Grūbe kā apmeklētājs uzturas iestādes gaitenī.
Knoks sacīja, ka valsts varētu piedot Grūbem vienas dienas darba kavēšanu, tomēr, ja viņš Lauku atbalsta dienestā neieradīsies arī rīt un parīt, VCP lems par disciplinārlietas ierosināšanu. Tās ietvaros kā sods par neattaisnotu darba kavēšanu varētu būt atlaišana no darba valsts pārvaldē.
"Valsts pārvaldē nav vietas cilvēkiem, kas apvainojas uz lēmumiem un rīkojas emocionāli," uzsvēra Knoks.
Savukārt Grūbe, atsaucoties uz Satversmes 92.pantu, kas nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, sola VCP lēmumu pārsūdzēt un turpināt darbu VZD.
Savu pārcelšanu citā amatā Grūbe saista ar partijas "Jaunais laiks" nepatiku pret viņu, gan neatklājot, kas ir tās pamatā.
Kā ziņots, sākotnēji lēmumu par Grūbes iespējamo pārcelšanu citā amatā pieņēma tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL). Lai gan Grūbes ieguldījums Latvijas zemes politikas izveidē, privatizācijas un īpašumu pārreģistrācijas jomā ir nozīmīgs, tomēr VZD esot nepieciešams "jauns, enerģisks vadītājs, kas spētu to pārveidot par mūsdienu prasībām atbilstošu valsts pārvaldes iestādi", uzskata ministre.
Pēc sarunas ar VZD ģenerāldirektoru tieslietu ministre secināja, ka iestādes vadītājs līdz šim ļoti maz uzmanības pievērsis personālvadības jautājumiem, kas radījis negatīvu gaisotni iestādē, kavējot sekmīgu dienesta darbību un mazinot sabiedrības uzticību VZD. Tāpat pēdējo gadu laikā pret VZD ģenerāldirektoru ierosinātās disciplinārlietas apliecinot, ka iestādē un ārpus tās ģenerāldirektors nerealizē labas pārvaldības principu.
Āboltiņas ierosinājumu atbalstīja arī valdība. Galīgais lēmums bija jāpieņem VCP.