Grūtups politikā labāk redz 'gudrus žuļikus' nekā 'godīgus stulbeņus'

Intervijā laikrakstam "Diena" Grūtups norāda, ka "tagadējais mūsu parlaments rekrutējas no sīkburžuāzijas". " Sīki uzņēmēji, kam lāgā nevaicas bizness, profesūra, kura nespēj sevi realizēt pilnā mērā. Bet tāda ir tautas izvēle un griba - Vox pupuli - vox Dei," pauž advokāts, atzīstot, ka "tikai tā Dieva balss Latvijā izrādījusies sīkpilsoniska, ja papēta Saeimas sastāvu šķērsgriezumā".

"Galvenais politiskais kritērijs tagad ir populistisks - godīgums! Kas tas tāds par abstrakto godīgumu? Kā viņš izpaužas, un kā to mēra? Tad es uzdodu pats sev pretjautājumu - paga, kas tad ir labāks: godīgs stulbenis vai gudrs žuļiks? Piedod, bet es kā cilvēks priekšroku dotu pēdējam. Jo vispār muļķu mums netrūkst," intervijā saka advokāts.

Viņš uzsver, ka "nevar noniecināt godīgumu kā principu, tāpat kā uzticēšanos, - tie ir tautas un valsts veiksmīgas funkcionēšanas pamatnosacījumi". "Taču es nedomāju, ka godīguma deficīts būtu galvenā Latvijas problēma un ne tikai politiskajā vai uzņēmēju vidē," uzskata ietekmīgais jurists. "Drīzāk, un tā ir mana dziļa pārliecība, mēs kā kopiena daudz par maz domājam - kāpēc Dievs vispār mūs ir radījis kā latviešu tautu? Kāds ir mūsu vēsturiskais uzdevums? Taču ne jau izmirt globalizācijas iespaidā…" pauž Grūtups.

Viņš gan atzīst, ka "atbildēt uz tik pompozu jautājumu, kāpēc Dievs radījis latviešus, ir nežēlīgi grūti". "Bet tas taču neliedz mums par to diskutēt! Un tieši šāda diskusija sabiedrībā tiek ignorēta. Kurš politiķis par to runā - vai Dombrovskis? Urbanovičs? Zīle? [..] Politiķiem būtu jāpasaka - lai latviešu nācija varētu kvalitatīvi attīstīties, ir jādara tas un tas," uzskata Grūtups.

Viņaprāt, "jārada, ja vajag - no jauna jāizveido un jāattīsta mūsu tradicionālās rūpniecības nozares un arodi". "Latviešu vairākums taču nekad nebūs IT speciālisti vai nemetīsies ražot jaunās tehnoloģijas, jo mūsu dzīvesdziņa ir cita," uzskata Grūtups. Jurists uzskata, ka "ir skaidri taču vienreiz jāpasaka, ka privātkapitāla iniciatīva viena pati, bez valsts atbalsta, nespēj nodrošināt latviešu nācijas eksistenci". "Brīvais tirgus Latvijā bez valsts līdzdalības nedarbojas mūsu diemžēl ierobežoto cilvēku resursu trūkuma dēļ. Latvijā nevar svaidīties ar cilvēkiem - desmit miljoni šurp vai turp, tas ir sīkums. Jo mums nav to cilvēku," uzsver advokāts.

Viņš arī uzskata, ka "tie, kas murgo par lētā darbaspēka invāziju Latvijā, vienalga, no kurienes - Austrumiem, Āfrikas vai Ķīnas, jo, redz, nebūs, kas nākotnē pensijas pelna, Latvijai un latviešu nācijai rok kapu".

Gr;utups domā, ka visas potences kļūt par prezidentu ir VL līderim Dzintaram. "Man ļoti patīk, ka viņš īsā laikā tik acīmredzami attīstās kā politiķis. Patīk, ka viņš pamatīgi strādā pie savu zināšanu loka paplašināšanas. Sarakstījis un izdevis divas saistošas brošūras un nav baidījies skart tādas pie mums tabuizētas tēmas kā patriotisms un nacionālisms. Pozitīvais nacionālisms saucas. Simpātiski," saka Grūtups. "Kad es tagad minu Raivi Dzintaru kā potenciālu Latvijas prezidentu, es nejokoju, jo viņam ir griba un politiķa mugurkauls, arī harismas un enerģijas pietiek," norāda jurists .
Viņš arī uzskata, ka "tauta nemaz nav muļķe - vairs tie tūtiņdreijātāji neiet krastā" un "skaisti vārdi, tukšs populisms nākamajās vēlēšanās pavisam vairs neies krastā".