AT Civillietu departaments rīcības sēdē pirmdien izskatīja Grūtupa kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 1.marta spriedumu sievietes prasības lietā pret viņu un laikraksta "Latvijas Avīze" izdevēju AS „Lauku Avīze", kurā bija publicēti atsevišķi Grūtupa darba fragmenti. Sieviete vēlējās piedzīt 50 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, bet apelācijas instances tiesa viņas prasību apmierināja daļēji, piedzenot 4000 latu.
AT tiesnešu kolēģijai pirmdien neradās šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu, un izskatāmajai lietai nav nozīmēs judikatūras veidošanā, tāpēc nolemts atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Lēmums nav pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka Grūtups AT pārsūdzēja sev nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā strīdā.
Sieviete sākotnēji vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību pret Grūtupu un "Lauku Avīzi", lūdzot piedzīt 50 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmajā instancē šo prasību pilnā apmērā noraidīja, savukārt apgabaltiesa to apmierināja daļēji.
Sieviete iesniedza prasību tiesā, jo autors, grāmatā "Maniaks" aprakstot Rogaļova krimināllietu, aprakstījis viņa nodarījumus un nav mainījis konkrētās sievietes vārdu, kas viņai nodarījis morālo kaitējumu un radījis ciešanas.
Sieviete no Grūtupa vēlējās piedzīt 40 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju un 10 000 latu no laikraksta "Latvijas Avīze" izdevēja "Lauku Avīze", kurā publicēti atsevišķi Grūtupa darba fragmenti. Ne Grūtups, ne "Latvijas Avīzes" izdevējs prasību neatzina.
Sieviete no Grūtupa vēlējās piedzīt kompensāciju par viņas privātās dzīves aizskārumu, sensitīvas informācijas publiskošanu, atklājot izvarošanas brīdī piedzīvotās emocionālās un fizioloģiskās reakcijas, grāmatā nenomainot viņas vārdu, kas ļāvis pretēji viņas vēlmei viņu atpazīt plašai sabiedrībai. Tāpat ap 30 gadus seno notikumu atkārtota atsaukšana atmiņā sievietei nodarījusi morālas un fiziskas ciešanas, jo pasliktinājusies veselība. Viņa uzsvērusi, ka Rogaļova krimināllieta skatīta slēgtā tiesas sēdē.
No laikraksta izdevēja sieviete vēlējās piedzīt 10 000 latu saistībā ar grāmatas fragmentu publicēšanu. Apgabaltiesa šajā daļā prasību noraidīja.
Viens no Grūtupa intereses aizstāvošajiem advokātiem - Elvijs Vēbers - lietas izskatīšanas gaitā Vidzemes priekšpilsētas tiesā sacīja, ka neviens no prasītājas norādītajiem pārkāpumiem nav pieļauts. Pati prasītāja uzskatāma par literāru tēlu, jo grāmatā minēts viņas iepriekšējais uzvārds un šāda persona vairs dzīvē nepastāv, jo viņa ir precējusies otrreiz. Grāmatas autors ir bijis tiesīgs izmantot un darba vajadzībām apstrādāt arī personiskos datus.
"Maniaks" rakstīts dokumentāli vēsturiskajā žanrā, proti, tas ir literāri vēsturisks darbs, kurā cilvēkiem saprotamā valodā un veidā izklāstīti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latviju saviļņojušie notikumi, Rogaļovam uzbrūkot 22 sievietēm. Vēbers pauda uzskatu, ka nevienu neinteresētu vienkārši sauss tiesas protokolu atreferējums. Turklāt Grūtups iepriekš uzrakstījis vairākus darbus, kas "nav nekādi vienas dienas romāni un lubu literatūra", bet gan paliekoša vērtība nākamajām paaudzēm.
Otrs Grūtupa interešu aizstāvis - advokāts Erlens Kalniņš - tiesā sacīja, ka izbrīnu raisot tas, ka sievietes godu un cieņu aizskāris precīzs notikušā nozieguma faktu apraksts, savukārt sensitīvie dati izpausti, jo citādi nav bijis iespējams precīzi atspoguļot ar tiesas spriedumu krimināllietā identificētos nodarījuma faktus. Bez tam noticis noziegums, kas esot visas valsts un sabiedrības darīšana, tādējādi neesot iespējams runāt par vienas iesaistītās personas privāto dzīvi.
Šim uzskatam gan tolaik nepiekrita prasītājas advokāte Dana Rone, atzīmējot, ka ar to brīdi, kad kāda persona tiek izvarota, sabiedrība negūst tiesības apspiest notikušā detaļas un sabiedrībai nav tiesību pārkāpt privātās dzīves robežas. Rone sacīja, ka viņas kliente nav bijusi amatpersona un viņai ir un vienmēr ir bijušas stingri noteiktas privātās dzīves robežas.
