Foto: AFP/Scanpix

Lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem, Saeimas deputāti tradicionāli dibina sadarbības grupas – parlamentāriešu intereses lokā ir gan kaimiņvalstis, gan dažādas eksotiskas valstis, piemēram, Brazīlija un Taivāna.

Deputāti atzīst, ka sadarbības grupu veiksme atkarīga no pašu aktivitātes un ir bijušas grupas, kurās pēc dibināšanas nekas nav noticis. 12. Saeimā arī vairāki deputāti savu darbu sadarbības grupās mazinājuši. Savukārt Ukrainas grupas jaunais vadītājs noskaņots aktīvam darbam un jau drīzumā plānota vizīte uz šo valsti.

Sākums aktīvs

Publiski pieejamā informācija liecina, ka 12. Saeima sadarbības grupu dibināšanā līdz šim bijusi nedaudz aktīvāka par iepriekšējo. Proti, 11. Saeima, sākot darbu, aptuveni pusotra mēneša laikā dibināja 24 sadarbības grupas, bet 12. Saeima paspējusi nodibināt 31.

12. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2014.gada 4.novembrī, un decembrī līdz svētku pārtraukumam bija nodibināta 31 grupa. Pēdējās divas sadarbības grupas, ko parlamentārieši dibinājuši, ir ar Brazīlijas un Moldovas parlamentiem. To dibināšanas sanāksmes notika 18.decembrī.

Savukārt 11. Saeima darbu sāka 2011.gada 17.oktobrī un līdz decembrim bija nodibinātas 24 sadarbības grupas.  Kopumā 11.Saeimā darbojās 74 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentāriešiem, kas bija lielākais skaits visu sasaukumu vēsturē.

Iepriekšējā Saeimā kā pirmās tika dibinātas sadarbības grupas ar Gruzijas parlamentu un Izraēlas parlamentu. Tam sekoja deputātu grupa sadarbībai ar Serbijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Francijas parlamentiem.

Savukārt šajā Saeimā deputāti kā pirmās dibināja sadarbības grupas ar Gruzijas,  Itālijas un Izraēlas pārstāvjiem.

Gan šajā, gan iepriekšējā sasaukumā deputāti izvēlējušies dibināt sadarbības grupas ar kolēģiem dažādās eksotiskās valstīs, piemēram, Brazīlijā, Taivānā, Libānā un Kolumbijā.

Kolumbijas grupu vada deputāts Sergejs Potapkins (Saskaņa), Libānas grupu iepriekš vadīja Aleksejs Loskutovs (V), bet tagad -   Hosams Abu Meri (V).  Savukārt Taivānas grupu turpina vadīt deputāts Ainars Latkovskis  (V).

Brazīlijas grupu iepriekšējā sasaukumā vadīja deputāts Andris Buiķis (sākotnēji "Vienotības" pārstāvis, vēlāk pie frakcijām nepiederošs deputāts, šajā sasaukumā ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta), bet tagad to vada deputāts Jānis Upenieks (V).

Foto: AP/Scanpix

Iesaistās olimpiādes dēļ

Upenieks portālam "Delfi" norāda, ka deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu izveidota galvenokārt tāpēc, ka Riodežaneiro notiks vasaras olimpiskās spēles. Kā Sporta apakškomisijas vadītājs Upenieks uzņēmies arī sadarbības grupas vadību, jo redz to kā papildus iespēju veicināt Latvijas-Brazīlijas sadarbību, iepazīstot otras valsts kultūru. Šajā sasaukumā viņš neplāno veidot un vadīt citas sadarbības grupas.

Iepriekšējā sasaukumā Upenieks darbojies gan Taivānas, gan Ēģiptes sadarbības grupā. "Sadarbība vairāk notiek parlamentārā līmenī, piemēram, Latvijā viesojusies Taivānas pārstāvju grupa, interesējoties gan par ekonomiskiem jautājumiem, gan sadarbību ar Latviju kopumā," viņš klāsta.

Ukrainas sadarbības grupa deputātus interesē mazāk, bet vadītājs sola aktīvu darbu

Sadarbības grupā ar Ukrainu iepriekšējā Saeimas sasaukuma beigās darbojās pat 51 deputāts, bet šajā - 28.

Grupu iepriekš vadīja deputāte Ilze Viņķele (V), bet tagad -  Ainārs Mežulis (Zaļo un zemnieku savienība). Jaunā grupa līdz šim tikusies tikai vienu reizi - pērn 11.decembrī, dibināšanas sanāksmē. Arī 11.Saeimas laikā, neraugoties uz Krievijas un Ukrainas konfliktu, notika vien divas grupas sanāksmes.

Foto: DELFI

Mežulis portālam "Delfi" stāsta, ka jaunā sadarbības grupa darbu sākusi aktīvi, piemēram, ceturtdien paredzēta ārkārtas sanāksme, lai lemtu par klusuma brīdi saistībā ar autobusa apšaudi Ukrainā 13. janvārī, kuras laikā traģiski bojā gāja 12 civiliedzīvotāji. Tāpat plānots nosūtīt līdzjūtības vēstuli Ukrainas parlamentam.

Savukārt februāra sākumā varētu notikt sadarbības grupas pārstāvju vizītē Ukrainā. "Uz Ukrainu varētu doties trīs, četri deputāti, lai ar Ukrainas parlamenta pārstāvjiem, kas darbojas sadarbības grupā ar Latviju,  pārrunātu aktuālās problēmas un to, kur tiek gaidīts atbalsts," klāsta Mežulis.

Tāpat bijusi tikšanās ar Ukrainas konsulu Latvijā un pārrunāts nepieciešamais atbalsts Krievijā ieslodzījumā turētās Ukrainas lidotājas Nadeždas Savčenko izdošanai Ukrainai, kā arī Ukrainā plānots nogādāt humānās palīdzības sūtījumu.

Vērtējot to, ka darba grupā pagaidām darbojas krietni mazāk deputātu nekā iepriekš, Mežulis pauž pārliecību, ka tagad grupā iesaistījušies cilvēki, kuri patiešām ir gatavi kaut ko darīt. "Galvenais nav deputātu skaits, bet gan tas, lai sadarbības grupā ir cilvēki, kas gatavi aktīvi darboties. Nodibināt grupu un neko tālāk nedarīt nav jēgas," viņš saka.

Iztiek bez sanāksmēm

Vairākas no sadarbības grupām ar "eksotiskajām" valstīm iepriekšējā sasaukumā vispār nav sanākušas uz nevienu sanāksmi - piemēram, Mjanmas grupa tikusies tikai vienu reizi, 2012.gada maijā, kad tā tika dibināta. Tas pats attiecas uz Šrilankas, Venecuēlas, Jordānijas, Sudānas un Kolumbijas grupu, kuras vadītājs gan ticies ar vēstnieci un ārlietu viceministri.  

Vairākas grupas, piemēram, Filipīnu sadarbības grupa 11.Saeimā uz sēdēm nesanāca vispār - vienīgā tās tikšanās bija dibināšanas sanāksmē.

Deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) portālam "Delfi" atzīst, ka ieguvumus no sadarbības grupām neredz, taču tas esot veids kā nepastarpināti kontaktēties ar šo valstu pārstāvjiem. "Tas vairāk ir kā tiešas informācijas apmaiņas elements," viņš saka.

Iepriekšējā sasaukumā Zariņš piedalījies 23 sadarbības grupās, tostarp ar tādām valstīm kā Venecuēla un Filipīnas. "Nekas nenotika ne reizi," viņš tagad atzīst, skaidrojot, ka bijis jauns deputāts un pierakstījies virknē grupu. Tagad to vairs nedarot. Saeimas informācija liecina, ka pašlaik Zariņš darbojas 10 sadarbības grupās, kas izveidotas 12. Saeimā.

"Jebkura darbošanās, ja tai nav nepieciešami papildu līdzekļi, ir pozitīva. Ja tas tiek izmantots, lai iegūtu naudu, piemēram, komandējumiem, tad es to vērtēju negatīvi," min Zariņš.

Veiksme atkarīga no aktivitātes

Finansiālu ieguvumu deputātiem no darbošanās sadarbības grupās nav - deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts.

"Deputātiem, kuri pieteikušies darbam kādā grupā, kādas īpašas priekšrocības nav paredzētas. Tas drīzāk ir papildu darbs, ja grupa ir aktīva (tikšanās, iesaiste ienākošo vizīšu organizēšanā, pieredzes apmaiņa, kas var īstenoties kopīgos projektos, atbalsta sniegšana otrai valstij gan svētkos, gan sarežģītās situācijās)," skaidro Saeimas Preses dienestā.

Sadarbības grupu priekšrocības izpaužas, piemēram, ja tiek saņemts ielūgums no attiecīgas valsts apmeklēt tās parlamentu. Grupu pārstāvji arī lielākoties ir tie, kas dodas uz vēstniecību rīkotajiem pasākumiem.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) norāda, ka sadarbības grupas ir nepieciešamas, jo, ja Latvijā ierodas kādas valsts delegācija, no parlamenta to var sagaidīt grupas deputāti. Tāpat ar Saeimas pārstāvjiem vēlas tikties dažādu valstu vēstniecību pārstāvji. Ja ir izveidota sadarbības grupa, iespējams, arī tiek saņemts uzaicinājums uz ārvalstu vizītēm utt.

"Katram deputātam ir savi iemesli, kādās grupās piedalīties, citam ekonomiski, citam - ārpolitiski," viņš saka.

Tā kā 12. Saeimā Kalniņš ir Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, viņš vairs nevada sadarbības grupas, lai neradītu aizdomas par "priekšroku" kādai valstij. Izņēmums ir sadarbības grupa ar ASV, kur viņš iepriekš bijis vēstnieks. Tāpat viņš vairs nepiedalās sadarbības grupās ar valstīm, kas ir ārpus Latvijas diplomātiskajām attiecībām.

Kalniņš arī atzīst, ka sadarbības grupu darbības veiksme atkarīga no tā, cik aktīvi deputāti piedalās tās darbā. "Ja tikai pierakstās [kādā grupā], tad nekas nenotiks," viņš norāda. Kalniņa pieredze liecina, ka grupu sēžu biežums atkarīgs no tā, kas notiek konkrētajā valstī un ārpolitikā. Piemēram, Vācijas grupa iepriekš esot sanākusi ļoti bieži.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai var izveidot ne mazāk kā trīs deputāti.

Deputātiem nav jāpamato, kādēļ viņi izvēlas dibināt kādu grupu vai strādāt tajā. Arī darba rezultātus var izvērtēt pati grupa. Deputātu grupas vadītāju no sava vidus ievēlē tās locekļi. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!