Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pirmdien neieradīsies Saeimas pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijas sēdē.
Vēl aptuveni stundu pirms plkst.12 paredzētās komisijas sēdes bija paredzēts, ka Guļāns tajā ieradīsies, tomēr pēdējā brīdī "mainījušies apstākļi" un lēmums mainīts.

BNS jau ziņoja, ka komisija bija aicinājusi Guļānu, lai pārrunātu jautājumu par ģenerālprokurora pārbaudes procedūras iespējamību un saskaņotu viedokļus par pārbaudes procedūras termiņiem un norises gaitu.

Par savas neierašanās iemesliem Guļāns komisiju informējis vēstulē, kurā paskaidro, ka ierašanos uzskata par neiespējamu, lai izvairītos no neobjektivitātes konkrēta lēmuma pieņemšanā un nepārkāptu tiesu varas neatkarības principus.

"Tā kā ģenerālprokurora atlaišanas procesa virzītājs ir Augstākā tiesa, tad nebūtu ētiski un objektīvi jau iepriekš apspriest šī procesa nepieciešamību, pamatotību un citus ar to saistītos aspektus. Pretējā gadījumā netiks nodrošināta procesa virzītāja pilnīga neatkarība un objektivitāte, ja ģenerālprokurora atlaišanas procedūra tiks uzsākta," sacīts vēstulē.

Vēstulē arī atgādināts, ka Saeimas izveidotās komisijas mērķi ir sagatavot priekšlikumus nepilngadīgo personu, cietušo un liecinieku aizsardzībai, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Savukārt jautājums par ģenerālprokurora atlaišanas procedūras sākšanu ir vienas trešdaļas Saeimas deputātu kompetencē. Prokuratūras likumā ir skaidri formulēti nosacījumi, kad sākama ģenerālprokurora darbības pārbaude, un tās termiņi un norise ir atkarīgi no konstatētajiem pārkāpuma faktiem, kuriem jābūt norādītiem deputātu pieprasījumā.

Guļāna vēstulē arī pieminēts, ka komisija uzaicinājusi viņu uz sēdi 1999.gada janvārī plkst.12, taču viņš pieļauj, ka domāts šā gada 3.janvāris. Viņš izsaka cieņu Saeimas deputātiem un izmeklēšanas komisijas darbam, uzsverot, ka nekad nav atteicies veikt ģenerālprokurora darbības pārbaudi atbilstoši likumam.

Jau ziņots, ka Guļāns ir nolēmis nenorīkot īpaši pilnvarotu tiesnesi ģenerālprokurora darbības pārbaudei, jo 52 deputātu iesniegtais pieprasījums neatbilda prasībām, kas noteiktas prokuratūras likumā.

Šādas pārbaudes sākšana varēja būt sākums Skrastiņa atlaišanas procedūrai, ja īpaši pilnvarots tiesnesis konstatētu kādu no likumā noteiktajiem ģenerālprokurora atlaišanas pantiem.

Savukārt Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons paudis pārliecību, ka arī otrreiz savāks nepieciešamo skaitu deputātu parakstu, lai pieprasītu Guļānam norīkot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi par ģenerālprokurora darbības likumību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!