Prokuratūras noteikto drošības līdzekli - drošības naudu - iespējams pārsūdzēt bezgalīgi, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Valsts pirmās personas" atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns.
Tā viņš norādīja, atbildot uz jautājumu, cik reizes drošības līdzekli varēs pārsūdzēt Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš kārtējo reizi nolēmis pārsūdzēt piemēroto drošības naudu - 800 000 latu - un lūgt to samazināt.

Viņš arī teica, ka cilvēks, kurš kriminālprocesā figurē kā apsūdzētais, drīkst paust savu viedokli par procesa gaitu, taču nedrīkst izpaust gūtos faktus.

Tiesas priekšsēdētājs atzina, ka šāda situācija izveidojusies likumdošanas nepilnību dēļ. Tās varētu novērst, paredzot, cik reizes drīkst pārsūdzēt drošības līdzekļus, kā arī ļaujot tiesai noteikt, cik liels drošības līdzeklis piemērojams.

Guļāns raidījumā teica, ka Latvijā ir slikti attīstīti procesuālie likumi, proti, kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa likumi, tādēļ nepieciešama vienota koncepcija procesuālo jautājumu risināšanā.

Viņš atzina, ka valsts, izveidojot administratīvo tiesu institūciju, nav aprēķinājusi, cik tās ir noslogotas, tādēļ veidojas situācija kā pirms vairākiem gadiem Rīgas apgabaltiesā - lietu izskatīšanas laiks tiek noteikts pēc gada vai vēl pēc ilgāka termiņa.

Kā ziņots, Ventspils mērs Aivars Lembergs trešo reizi pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras noteikto drošības naudas apjomu, informē Ventspils domes Mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Dulbinska.

Lembergs nav pārsūdzējis prokuratūras noteikto aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Ventspils mēram noteikts procesuāls pienākums - aizliegums bez procesa virzītāja atļaujas izpaust kriminālprocesa ziņas jeb informāciju, kura gūta, viņam piedaloties izmeklēšanas darbībās.

Ģenerālprokuratūra 20.jūlijā Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Ģenerālprokuratūra pret Lembergu sāka kriminālvajāšanu par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta no 1993. līdz 1995.gadam. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs.

Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit