AT priekšsēdētājs tomēr uzsvēra, ka Ģenerālprokuratūra jebkurā gadījumā nepaliks bez vadības, jo likumdošana paredz iespēju norīkot ģenerālprokurora vietas izpildītāju pēc Jāņa Skrastiņa pilnvaru beigām.
Iepriekš Guļāns izteicies, ka jauno ģenerālprokurora amata kandidātu varētu nosaukt marta sākumā un līdz tam kategoriski atteicies nosaukt potenciālos pretendentus, kuru nepieciešamos kritērijus nosaka prokuratūras likums.
Tomēr tajā pašā laikā Saeimā tiek izskatīti grozījumi, kas maina minētos kritērijus.
Turklāt premjers un koalīcijas frakcijas paudušas vēlēšanos, lai ģenerālprokurora amata kandidātu varētu apspriest vismaz trīs nedēļas pirms apstiprināšanas parlamentā.
Pašreizējam ģenerālprokuram jāstrādā līdz 3.aprīlim, bet līdz 1.martam paredzēts beigt viņa darbības likumības pārbaudi, kuru pieprasīja parlamentārās izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā.