Gulbis par 'oligarhu lietu' ne reizi nav aicināts uz tiesībsargājošajām iestādēm
Foto: LETA

Uzņēmuma "Lattelecom" priekšsēdētājs Juris Gulbis ne reizi nav aicināts ierasties tiesībsargājošās iestādēs, lai sniegtu liecības, paskaidrojumus vai atbildētu uz jautājumiem saistībā ar tā saukto "oligarhu lietu", pirmdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja pats Gulbis.

"Lattelecom" vadītājs Gulbis sēdes sākumā nolasīja iepriekš sagatavotu paziņojumu, kurā pauda, ka saistībā ar "oligarhu lietu" neviena tiesībsargājošā iestāde viņam neko nav prasījusi, viņš nav aicināts sniegt liecības, paskaidrojumus vai atbildēt uz jautājumiem. Līdz ar to viss viņa teiktais ir pieļāvuma formā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nav tiesīgs sniegt komercnoslēpumu un valsts noslēpuma objektu saturošas ziņas.

Atsaucoties uz žurnāla "Ir" publikācijām, kurās minēts, ka Gulbis ticies ar Šleseru 2009. gada decembrī un 2010. gada novembrī, viņš sacīja, ka nevar apstiprināt, ka žurnālā bijis precīzs sarunu atreferējums. Gulbis pauda, ka viņam nav nekādas saistības ar minēto kriminālprocesu un lietas materiāliem un lietas aspektiem. Tāpēc viņš negrib komentēt publiski izskanējušu, bet tiesībsargājošo iestāžu oficiāli neapstiprinātu informāciju.

Ar bijušo politiķi Aināru Šleseru Gulbim bijušas vairākas tikšanās, bet precīzu to laiku un norisi viņš neatcerējās. Gulbis skaidroja, ka laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, viņš bija arī vairāku darba grupu vadītājs, kurš risināja jautājumus saistībā arī ar "Lattelecom".

Ar Šleseru Gulbis esot ticies kā "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka tikties ar valdības vadītājiem nav neparasti, jo tas palīdz veicināt izpratni par nozari, tās problēmām un vajadzībām un attīstību. "Lattelecom" lēmumos Gulbis vienmēr esot vadījies no to īpašniekiem, tostarp Latvijas valsts, kurai piederi 51%.

Atsaucoties uz publikācijām, komisijas loceklis Mārtiņš Šics (LRA) vaicāja, vai runāts par "Lattelecom" un LMT kapitāldaļām. Gulbis skaidroja, ka Ministru kabinets jau vairāk nekā pirms 20 gadiem ir nodevis privatizācijā LMT kapitāldaļas, tāpat nodotas privatizācijai arī "Lattelecom" valsts kapitāldaļas.

Līdz ar to pirms Šelesera sarunām par to jau ir bijusi runa ilgus gadus, skaidroja uzņēmuma vadītājs, papildinot, ka "Lattelecom" un LMT kapitāldaļu jautājumus risina valdības koalīcijas partijas. Kapitāldaļu turētājs ir Privatizācijas aģentūra, ko vada Ekonomikas ministrija. "Pirms pāris nedēļām tika izlemts jautājums par "Lattelecom" un LMT apvienošanos. No tā es secinu, ka politiskā ietekme attiecībā uz šo te kapitāldaļu pārvaldībām bija pilnīgi normāla parādība tad un tagad. Cik es varu spriest no publiski pieejamās informācijas, šāda kārtība ir pilnīgi normāla," sacīja Gulbis.

Atgriežoties pie Šlesera piedāvājuma par "TeliaSonera", kas izskanējis "Rīdzenes sarunās", Gulbis sacīja, ka tas nav nekas jauns. "Pirms sarunām, 2008. gadā, intervijās Šlesers ir publiski paudis priekšlikumu par "TeliaSonera". 2008. gadā Šlesers teica, ka nedrīkst vienās rokās nodot "Lattelecom" un LMT un tas ir tas, kas notiek arī patlaban. Ja runa ir par mani un "Lattelecom" valdi, tad 2013. gadā "Lattelecom" izveidoja projektu par "Lattelecom" un LMT apvienošanu, kur īpašnieks būtu valsts," skaidroja Gulbis.

Savukārt komisijas loceklis Andrejs Judins (V/Par!) jautāja, vai Gulbis pazīst arī Hariju Krongornu un Andri Šķēli, vai apmeklējis Šķēles biroju. Uz pirmo jautājumu Gulbis atbildēja apstiprinoši, bet noliedza, ka būtu viesojies Šķēles birojā. Tāpat Gulbis apstiprināja, ka komunicē ar Krongornu.

Uz jautājumu par Gulbja saistību ar Rīgas domi, jo no publikācijas noprotams, ka viņš gatavojies sniegt palīdzību Šleseram saistībā ar Rīgas domi, Gulbis pieļāva, ka viena no sarunām varētu būt par saistošajiem noteikumiem par nelikumīgi izbūvētiem gaisa sakaru kabeļiem. Saistībā ar "efektīvāku menedžmentu starp personām Rīgas domē" Gulbis sacīja, ka nevar pateikt kāds lūgums izskanējis no Šlesera, bet uzsvēra, ka viņš neko tamlīdzīgu nav mēģinājis darīt.

Vaicāts par reklāmu laikrakstā "Diena", Gulbis sacīja, ka slēgti līgumi par atbalstu sabiedriskajiem projektiem "Pieslēdzies, Latvija" un "Iespējamā misija". Summas bijušas nebūtiskas, mazāk nekā 5000 latu. Savukārt no politiķiem uzstādījumu finansēt avīzi viņš neesot saņēmis. Publikācijā žurnālā ir minēts, ka Gulbis piekrīt, ka neesot problēmas noslēgt līgumu, jo "Diena" vairs nekādas "maucības neraksta", saistībā ar to izmeklēšanas komisijā Gulbis skaidroja, ka "Lattelecom" ir tiesājies ar "Dienu" par nepatiesas informācijas sniegšanu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Jānis Straume, kurš bijis Rīgas brīvostas valdē, apstiprināja, ka “oligarhu lietā” bijis liecinieka statusā un sniedzis liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Straume sacīja, ka viņam grūti pateikt, ko Šlesers, lūdzot atbalstīt Andra Amerika kandidatūru un sakot, ka “viņa atbalsts tiks novērtēts”. Straume sacīja, ka Rīgas Brīvostas valdē bijis trīs gadus gan kā EM pārstāvis, gan SM pārstāvis. Lēmumus par pozīcijām jebkuras ministrijas pārstāvim jāsaskaņo ar ministru un partijas vadību. “Man neviens nelika balsot vai nebalsot. Es runāju at toreizējo satiksmes ministru un viņš man deva brīvas rokas,” sacīja Starume.

Savukārt uzaicinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uz sēdi nebija ieradies. Rīgas apgabaltiesa pirmdien paziņojusi, ka nevar atbrīvot Lembergu no tiesas sēdes. Sudraba pauda, ka lūgums tiesai tika izsūtīts savlaicīgi – vismaz trīs nedēļas pirms tiesas sēdes.

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Diena (AS) Ekonomikas ministrija Juris Gulbis Lattelecom Privatizācijas aģentūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form